Šobrīd vispārējās izglītības visu posmu ietvaros tiek meklēti ceļi efektīvākam bērnu, pusaudžu un jauniešu personības pilnveides procesam. Ritmika kā nozīmīga muzikālās audzināšanas sastāvdaļa ir viens no šādiem pasaules un sevis izzināšanas veidiem.
Izglītības mērķis ir radīt ikvienam skolēnam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību.
Sen pierādīts, ka fiziskai aktivitātei cilvēka attīstībā un veselīga dzīves veida uzturēšanā ir vadošā un noteicošā loma. Tas izpaužas gan bērna augšanas un attīstības perioda dažādos vecumposmos, gan pieauguša cilvēka dzīvē.
Pirmie gribas izpausmes iedīgļi cieši saistīti ar bērna fizisko ķermeni un tā kustībām. Mīmiku, žestus, ķermeņa kustības, dažādas skaņas var dēvēt par ķermeņa gribas izpausmi, kas pamatos ir nevis objektīva, bet subjektīva izpausme.
Laba veselība, kustību aktivitāte pozitīvi ietekmē skolēnu garīgo darbību. Šobrīd ar bažām jārunā par skolēnu veselību un fizisko attīstību. Daudziem skolēniem ir nepareiza stāja, funkcionālas novirzes, kas visbiežāk sastopamas sirds un asinsvadu sistēmā, nervu sistēmā u.c. Šie trūkumi ir skolēnu darbības veidu disproporcijas sekas – pieaugušais garīgā darba apjoms rada pārslodzi, izjauc režīmu, neatstāj vajadzīgo laiku fiziskam darbam, vingrošanai, kustību rotaļām, sportam, tūrismam, dejošanai. Regulāras fiziskās nodarbības ir viens no līdzekļiem, kā bērnam palīdzēt uzlabot veselību, neļaut funkcionālām novirzēm pāriet saslimšanā ar organiskām izmaiņām. Pamazām tam sāk pievērst lielāku uzmanību un skolās skolēnus iesaista sportā, obligātas ir ritmikas stundas un ārstnieciskā vingrošana. Tas viss rada labvēlīgus apstākļus, lai skolā organizētu tādu darbību, kas attīstītu skolēnu fiziskos spēkus un nostiprinātu veselību. Bērna fiziskajai sagatavotībai atbilstoša fiziskā slodze uzlabo fizioloģiskās norises un adaptācijas spējas, kā arī organisma funkcionālās rezerves.
Par galveno ritmikas mācīšanas uzdevumu uzskatu bērnu psihisko procesu attīstību, dažādu muskuļu grupu disciplinēšanu, vadoties pēc principa – līdzās ritma izjūtai attīstīt arī gribu un izpratni par sevi. Ritmika ir viens no mācību priekšmetiem, kas palīdz skolēniem veidoties par brīviem, patstāvīgi domājošiem un gudriem cilvēkiem, tāpēc vēlams to iekļaut skolu mācību plānos sākot jau ar 1.klasi.
Ritmikas pamatā ir mūzikas un kustības ciešā saistība. Ritms mūzikā un ritms plastikā ir savā starpā cieši saistīti, un tiem ir viens mērķis – kustība, kuras uzdevums būtu izveidot skaistu ķermeni, organizēt un koncentrēt muskuļu grupas.
Skolēnu individualitātes attīstības būtiskākie elementi – sevis izpratne un savu spēju apzināšanās, saskarsmes veidošana, darbojoties pāros un grupās, prasme strādāt kolektīvā, cienīt sevi un citus.
Ritmiskie vingrinājumi pozitīvi ietekmē skolēnu rakstura veidošanos, māca loģiski domāt, reaģēt un uztvert apkārtējo pasauli. Ja ar ritmiku sāk nodarboties jau agrā bērnībā, sistemātisku vingrojumu rezultātā izlīdzinās disproporcija starp dažādiem skolēnu attīstības līmeņiem, pazūd nervozitāte, nedrošie skolēni pārvar kautrību, savstarpēji vieglāk kontaktējas skolēnu grupā.
Vingrinājumi skolēnu psihē pakāpeniski rada pozitīvas izmaiņas. Uzlabojas audiālās uztveres un kustību savstarpējā koordinācija. …
