VII. nodaļas apraksts
Šajā nodaļā aprakstīts tas, ka Annuža jūt, ka šīs būs viņas pēdējās dzīves dienas, tāpēc palūdz, lai pie viņas atsūta mācītāju. Kad mācītājs atnāk Annuža sāk stāstīt viņam savu dzīves stāstu par to, ka, kad vēl bijusi jauna, dzīvojusi savā dzimtenē pie kungiem audzēknes kārtā, kur sadraudzējusies ar lielkunga meitu Elvīru, taču pēc pāris gadiem Annužai bijis jādodas prom un Elvīru viņa vairs nav satikusi. Poļu pusē viņa iedevās laulības dzīvei, taču tā bijusi neveiksmīga, jo nāve nolaupīja viņas divus bērnus un pēc tam arī laulāto draugu, tāpēc viņa kādā muižā apmetās par kalponi. Kādu dienu pie viņiem ieradusies sveša ģimene un varēja manīt, ka muižas esošie īpašnieki neturēja uz viņiem labu prātu, jo muižas kungiem šai ģimenei bija muiža jāatdod. Pa to laiku uznāca kari, bet lielmāte ar bērnu palika tepat. Annuža šo lielmāti tuvumā nebija redzējusi, bet tad, kad lielmāte izsauca viņu pie sevis, atpazina, ka tā esot viņas bērnības draudzene Elvīra. Tā dien dienu viņas pavadīja runājoties, līdz kādu dienu Elvīra pēkšņi bija kļuvusi nemierīgā un teica Annužai, ka viņai jādodas prom no šejienes ar viņas meitu un pa laikam jāuzraksta, kur viņa apmetusies, un kā viņai iet. Taču pusceļā nogājusi, Annuža sastapa Slātavas daļā jaunības paziņas Gaitiņus, kuri aicināja Annužu apmesties pie viņiem, kur viņa palika pavisam. Toreiz otrai Oļiņu saimniecei bija piedzimusi meitiņa Trīnīte, kura bija Lienas vecumā. Kādā vasaras dienā Oļiniete bija palūgusi, lai, ja uznākšot negaiss, viņa ar savu Lienīti ieskrien pie Trīnītes. …