Romiešu civiltiesību pamati

1.Raksturojiet romiešu civilprocesu leges actiones un per formulas kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Romiešu civilprocesu legisakciju un formulārā procesa kopīgās iezīmes. Civilprocesi notika divās stingri atšķirīgās stadijās: in iure un in iudicio. Procesa pirmā stadija in iure notika pie prētora, un prētors, pārliecinājies, ka strīds pastāv, izlēma, vai sūdzētāja celtā prasība atbilst likumā noteiktajam veidam, t. i. , vai ir juridisks pamats lietu ievadīt tiesā (in iudicio). Tiesas spriedums nebija pārsūdzams un tūlīt stājās spēkā.
Romiešu civilprocesu legisakciju un formulārā procesa atšķirīgās iezīmes. Bija piecu veidu legisakcijas. Legis actio sacramento – legisakcija ar sakramentu . Šī procesa īpaša atšķirība ir sacramentum (zvērests) naudas summa, kuru abas strīdīgās puses svēti apsolīja maksāt kā savas taisnības nodrošinājumu. Ne tikai abiem prāvniekiem vajadzēja būt klāt, bet arī strīda lietai obligāti vajadzēja atrasties prētora priekšā. Prāvnieki uzaicināja klātesošos pilsoņus būt par notikuma lieciniekiem. Tiesnesis pārbaudīja faktus un pierādījumus un izteica spriedumu. Bija arī legisakcija ar rokas uzlikšanu parādniekam. Kreditors, atvedis parādnieku pie prētora, svinīgi izsacīja formulu.…