Ronalds Ingleharts (Inglehart) ir viens no mūsdienu socioloģijas zinātnes līderiem. Ingleharts beidzis ASV Prinstonas universitātes Socioloģijas nodaļu, kur ieguvis doktora grādu. Pašlaik zinātnieks dzīvo Annas Arboras pilsētā un strādā Mičiganas universitātē Politisko zinātņu nodaļā un ir pētniecības programmu direktors.
Pētnieka zinātniskā darbība aizsākās pagājušā gs. 60. gados. Pirmās Ingleharta publikācijas ir raksti zinātniskajos žurnālos. Vienā no pirmajiem rakstiem – “Izziņas mobilitāte un eiropeiskā identitāte”, publicēts žurnālā “Comparative Politics” 1970.g. atrodamas galvenās atziņas vēlāk izdotajai grāmatai “Klusā revolūcija: vērtību un politisko stilu maiņa Rietumu sabiedrībā” (1977). 70. un 80.gados vairāk nekā simts Ingleharta rakstu tikuši publicēti Amerikas un Eiropas socioloģijas žurnālos – “American Political Science Review”, “British Journal of Political Science” u.c.
Visi šie publicētie darbi vēlāk apkopoto vienā no ietekmīgākajām Ingleharta grāmatām “Kultūras nobīde nobriedušā industriālā sabiedrībā” (1990). Vēl viens ievērojams pētnieka darbs ir “Modernisms un postmodernisms: kulturālas, ekonomiskas un politiskas pārmaiņas 43 sabiedrībās” (1997). Ingleharts vairākas grāmatas arī radījis, sadarbojoties ar citiem autoriem, tās, galvenokārt, veltītas Rietumu sabiedrības demokrātijas, vērtību un kultūras izpētei.
Ingleharta darbi tiek vērtēti kā specializēti un samērā sarežģīti, darbos “Kultūras nobīde nobriedušā industriālā sabiedrībā” un “Modernisms un postmodernisms: kulturālas, ekonomiskas un politiskas pārmaiņas 43 sabiedrībās” autors uzrakstīto pamato ar daudziem desmitiem pētījumu.
Darbs “Kultūras nobīde nobriedušā industriālā sabiedrībā” ir no 1970.g. līdz 1988.g. savākto materiālu apkopojums, kas tapuši Eiropas sabiedrību komisijas vajadzībām. Pētījumā apkopoti dati par 26 nācijām, ar mērķi analizēt kulturālās pārmaiņas, kas rodas, kad jaunākās paaudzes pakāpeniski nomainās vecākās pieaugušo iedzīvotāju vidū. Darbs sastāv no 13 nodaļām, kur autors apraksta savāktos rezultātus – par materiālistisko un postmateriālistisko vērtību dihotomiju. Par pamatu pētījumam kalpo novērojami 70-tajos gados, kad izplatījās nemateriālistiskais pasaules uzskats. Ingleharts uzsver, ka “ātrs materiālās labklājības pieaugums ir maz saistīts ar cilvēka motivāciju, orientāciju, kas izveidojusies agrā bērnībā” (246.lpp.).
…
