Sistēmas entalpija. H=U+pV Tās lielums rāda, kāds siltuma daudzums būtu jāpievada sistēmai, lai tās iekšējā enerģija no nulles vērtības sasniegtu esošo un sistēma pie konstantā spiediena izplestos no nulles tilpuma līdz pašreizējam, tādēļ entalpiju reizēm sauc par sistēmas siltumsaturu.
Vielas rašanās un sadegšanas siltums. Vielas rašanas siltums jeb vielas standartentalpija ∆Hº ir entalpijas izmaiņas r-ja, kurā 1 mols vielas rodas no vienkāršām vielām (brīviem elementiem) 298K temperatūrā. R-jas siltumefekts ir vienāds ar r-jas produktu rašanas siltumu summu mīnus r-jas izejvielu rašanas siltuma summa:
∆Hº(r-jas) = ∑nI ∆Hº(sad.izejv.) - ∑nI ∆Hº(sad.prod.). Vielas sadegšanas siltums ir entalpijas maiņa, pilnīgi sadegot 1 molam vielas standartapstākļos.
Pārtikas produktu raksturošana ar to sadegšanas siltumiem. Pārtikas produktu raksturojumi “kalorijās” ir šo produktu sadegšanas siltumi izteikti kalorijās (1J=0.239kal). Pārtikas produktiem parasti nav zināmas ne ķīmiskās formulas, ne precīzs ķīmisks sastāvs, tādēļ arī sadegšanas r-jas siltumefektu attiecina uz masas vienību, nevis molu. Ogļhidrātu barojošā spēja sastāda vidēji 4 kkal/g, tauku 9 kkal/g.
2. Ķīmiskas r-jas siltumefekta atrašana, izmantojot vielu rašanās siltumus. R-jas siltumefekts ir vienāds ar r-jas produktu rašanās siltumu summu (ņemot vērā koeficentus pie šīm vielām r-jas vienādojumā) mīnus r-jas izejvielu rašanās siltumu summu:
∆Hº(r-jas) = ∑nI ∆Hº(raš.prod) - ∑nJ ∆Hº(raš.izejv), kur nI, nJ – vielu stehiometriskie koeficenti r-jas vienādojumā.
Ķīmiskas r-jas siltumefekta atrašana, izmantojot vielu sadegšanas siltumus. R-jas siltumefekts ir vienāds ar visu r-jas izejvielu sadegšanas siltumu summu (ņemot vērā koeficentus pie šīm vielām r-jas vienādojumā) mīnus visu r-jas produktu sadegšanas siltumu summu: ∆Hº(r-jas) = ∑nI ∆Hº(sad.izejv) - ∑nJ ∆Hº(sad.prod).…