Atziņas lugā
• Tās rīkstes, ko bērni vecākiem griež, sāp visvairāk, māt.
• Kur kārtības neievēro, tur bez visas jaukšanās iznāk juceklis.
• Kaukēns. ... Pasaulē jau nu tā gan ir: ikkatram jāskatās uz priekšu.Uz turieni tā dzīšana, tur tās cerības, priekš tām tās pūles. Maz tādu kam gribas pamest aci atpakaļ, sak, kā tiem tur iet, kas man aiz muguras? ...
Māte. Runā kā pa zvēriem!
Kaukēns. Par cilvēkiem, māt, par dzīviem cilvēkiem.
• Jo lielāka pazemošanas pēc padarīta nedarba, jo stiprāka savaldīšanās priekš nedarīta. Ja tu to Edžiņu mātes dēļ siti, tad labāk viņu būtu noglāstījis.
Zelmiņa
Zelmiņa lugā parādās pašā sākumā, kad izpalīdz Mātei ievērt adatā diegu, Māte viņu kādu laiku sauca, un kaut gan sākotnēji Zelmiņa neatsaucās, pēc kāda laika viņa tomēr atnāk. Pēc kāda laika Zelmiņa atkal ienāk istabā pie vecajiem Indrāniem, lai paziņotu, ka ir atbraucis Edvarts. Zelmiņa zina, ka vecie ir nolēmuši Indrānus atdot Edvartam un tāpēc pārdzīvo. Tad arī ierodas Ieva un Edvarts, Zelmiņa pieklājīgi sasveicinās, bet Ieva pusbalsī jautā Edvartam: „Vai tā ir tā meitene?” „Jā.” atbild Edvarts. Šī dialoga iemesls gan paliek apslēpts, un ,šķiet, Zelmiņa tiek aprunāta. Nākamreiz Zelmiņa lugā parādās, kad viņa apciemo Māti, šajā ciemošanās reizē Zelmiņa norāda, ka Edvarts un Ieva visticamāk ir melojuši par Kārļa nodomiem palikt Krievijā, tāpat arī Zelmiņa ir atvedusi kukuli – cukuru, lai var dzert zāles. Pēc šīs epizodes Zelmiņa parādās, tiesas dienā viņa rūpējas par tēvu, un apkopj viņu, kamēr Māte ir tiesā. Zelmiņas vārds tiek izteikts arī lugas pašā izskaņā, māte sākotnēji palīgā sauc Edvartu, bet apzinās, ka viņš jau nenāks un tad palīgos sauc Zelmiņu, kā to darīja arī lugas sākumā, šoreiz gan mēs neuzzinām, kas beigās atsaucās Mātes palīgā saucieniem, un vai tā bija Zelmiņa.
Zelmiņa ir jauna meitene, kas lugas sākumā strādā un dzīvo Indrānos. Vēlāk viņa dzīvo pie skolotājas un mācās par šuvēju, šķiet, jaunā Indrānu saimniece ir viņu aizraidījusi prom. Kā var noprast pēc dialoga Ievas un Edvarta starā, kad viņi ir tikko ieradušies Indrānos, Ievai Zelmiņa nepatīk. Pēc autora rakstītā var noprast, ka Zelmiņa ir čakla, Māte un Tēvs vēlas viņai atlīdzināt par čaklumu, un lugas sākumā runā par jaunu lakatu, vēlāk gan nolemj, ka Zelmiņa ir pelnījusi jaunus svētdienas brunčus.
…
