„Skroderdienas Silmačos” (1902) - unikāls darbs literatūrā un teātra vēsturē - uz latviešu skatuvēm visvairāk izrādītā luga. Mainās tēlotāji, kādreizējie jauniešu lomu atveidotāji iedzīvojas veču un veceņu lomās, taču komēdija dzīvo.
Silmaču saimniece jaunā atraitne Antonija iecerējusi kalpa puisi Aleksi, un viņš mulsumā solījies kļūt par Silmaču saimnieku, kaut arī mīl kalponi Elīnu. Jāņos noliktas kāzas. Gatavošanās tām notiek visā lugas gaitā. Silmačos ierodas kungu skroderis Dūdars, kurš jaunibā cerējies ar Antoniju, un viņa zellis Rūdis, kā arī dāmu šuvēja Zāra, kuru nabadzības dēļ necieš viņas iemīļotā – apkārtceļojošā tirgotāja Joskes - tēvs Ābrams. Silmaču pirtiņā savu pirmdzimto sagaidījis laimīgs kalpu pāris Auce un Pičuks. Kāzu sagatavošanas darbos aktīvi iesaistās arī vaļiniece Bebene un bērnu saņēmēja Tomuļu māte. Daudz ļaužu, jautras izdarības, pārpratumi, bet beigās viss nostājas savā vietā - skroderdienas beidzas ar trim brūtes pāriem: Aleksis atraida saimnieci un paliek kopā ar Elīnu, Antonija - ar Dūdaru, bet Ābrams samierinās ar Joskes un Zāras mīlestību. Laimīgas skroderdienas! [1]…