1887. gadā Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis ir slims ar diloni, atgriežas uz dzīvi savu vecāku mājā Brakos. Iemesls varētu būt, ka tas noticis slikto attiecibu dēļ ar muižnieku, tas bijis greizsirdīgs, jo R. Blaumanis nav ievērojis, ar ko drīkt tikties. Attiecības ar baronu bijušas labākas, nekā lugā "Ugunī" attēlotas. Bet ir iespēja, ka tur bija citi iemesli, piemēram, romantiska rakstura pārdzīvojums. Kad Rūdolfs aizgāja pie barona starp muižnieku izveidojusies asa vārdu apmaiņa, kuras rezultātā viņš vaicā vācu valodā "Vai man jūs iepļaukāt?", pēc kā Blaumanis negaidot dodas kravāt savas mantas. Turpmāk rakstnieks Blaumanis lielāko ties uzturējās, dzīvoja vecāku mājā Brakos un citreiz Rīgā. Šajā laika porsmā Blaumanis raksta dažādus darbus, kuri vēlāk tiek publicēti avīzēs. Ar septembri strādā Rīgā, vācu laikrakstā, par teātra recenzentu, latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves referentu.
Līdz 1888.gada sākumam Blaumanis uzraksta deviņas teātra recenzijas. Novembrī Blaumanis ielūgts uz Made Svile un Jāni Peņģerotu kāzām, bet rakstnieks neierodas. Gada beigās Rūdolfam parādās tuberkalozes pazīmēs, un atgriežas uz dzīvi Brakos. 25.gadu vecumā Blaumanis ir pieteicis sevi kā jaunu un spējīgu rakstnieku latviešu literatūrā, kā arī strādājot baltvācu liberālajā preses izdevumā.
Blaumaņa dramaturga soļi aizsākās 1890. gadā. Rūdolfs Blaumanis nebija no rakstniekiem, kurš lietotu alkoholu vai smēķētu. Arī būdams slims, viņš rakstīja. Līdz 1908.gadam rakstnieks Rūdolfs Blaumanis uzrakstījis 14 lugas un trīs nepabeigtas lugas, kā arī 8 aizsācis. R. Blaumanis veidojis apzināti un mērķtiecīgi sevi par rakstnieku. Laiks, kurā savus darbus viņš radīja, bija nacionālo tautas atmodas ideju caurstrāvots. Literatūrā dominēja nacionālās pašapziņas, tautiskā romantisma un reālisma idejas.
…