Iesākumā bija patiesības vārds.
Vārdi cēlās pāri mežam kā putni, iznesdami līdzi neizsakāmās naida sāpes, vārdi ieauga koku zaros, vārdi krita zemē un izdīga sāpes, cilvēki uzlasīja vārdus līdz ar ogām, izdzēra līdz ar bērzsulām un vēlāk zemnieki nocirta egli, pie kuras vecene bija lādējusi, saplēsa šķilās, izžāvēja un pilsētā pārdeva, un egļu malka liesmoja krāsnī, un cilvēki ziemas vakaros lūkojās liesmās, un atkal no uguns izauga seno cīņu ainas, un atskanēja saucēja balss - vārdi atmirst.
(Alberts Bels „Saucēja balss”)
Daudzi dažādu valstu zinātnieki, kas pētī stilistiku, atzīst, ka viens no stilistikas galvenajiem jautājumiem ir pētīt stilus, kas arī tiek darīts. Taču ir vērojama dažāda stilu izpratne, klasifikācija un terminoloģija. Gan latviešu, gan krievu valodniecībā par visplašāk lietoto ir kļuvusi stilu klasifikācija atkarībā no stilu sabiedriskajām funkcijām. Saskaņā ar šo klasifikāciju aplūko šādus valodas stilus: zinātniskās valodas stils; lietišķo rakstu valodas stils; publicistikas valodas stils; sarunvalodas stils; daiļliteratūras valodas stils.
…