Atslēgas vārdi: pilsētnieciskais dzīvesveids, Konstantinopole, īpašas mērces, kosmētika.
Bizantija būdama antīkās kultūras mantiniece nosargāja senās pasaules vērtības – izglītības prestižu, romiešu likumdošanu, antīko filozofu, rakstnieku un domātāju sacerējumus. Sākoties renesansei tie kļuva par iedvesmas avotu vēl neredzētam garīgam pacēlumam.
1. Bizantijas teritoriju apdzīvoja visdažādākās tautas – grieķi, sīrieši, romieši, armēņi, kopti u.c. Izveidojās savdabīga un dīvaina etniskā un valodu mozaīka. Šīs tautas ikdienā saglabāja savas vietējās tradīcijas. Dažādi valsts reģioni krasi atšķīrās cits no cita.
2. Pilsētnieciskais dzīvesveids Bizantijā saglabājās no antīkās pasaules, jo lielākais vairums valsts iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Katras pilsētas sabiedriskais dzīves centrs bija hipodroms. Tur ne tikai notika bizantiešu tik iemīļotās sacensības un izrādes, bet arī tika paziņoti politiskie jaunumi. Pilsētas bija arī politiskās dzīves centrs. Tajās uzturējās valsts ierēdņi un atradās bīskapu rezidences.
2.1. Konstantinopolē ritēja visrosīgākā kultūras dzīve. Tā bija īsta kontrastu pilsēta, kur līdzās sadzīvoja izsmalcinātas izklaides un smags darbs. Līdzīgi magnētam tā pievilka labākos māksliniekus un intelektuāļus no tuvām un tālām milzīgās impērijas provincēm. Pateicoties viņiem, tur tika radītas paliekošas vērtības zinātnē, literatūrā un mākslā. Zēla un plauka visas mākslas nozares – glezniecība, tēlniecība, grāmatu ilustrēšana un arhitektūra. Visām ārišķībām gan celtniecībā, gan mākslā, gan galma etiķetē bija politisks mērķis – tām ikviens bija jāpārliecina par impērijas spēku. Konstantinopolei bija jāpārspēj skaistumā un varenībā visas citas pilsētas.…