Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati.
Saistību tiesības – civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības, kas rodas:
sakarā ar lietu nodošanu īpašumā, lietošanā,
sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu;
sakarā ar prettiesisku darbību, kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai.
Saistību tiesības – arī tās civiltiesību normas, kas aizsargā fizisko un juridisko personu, personiskos nemantiskos labumus un paredz atbildību par to aizskārumiem.
Saistību tiesības regulē galvenās ekonomiskās attiecības.
Saistību tiesību galvenais mērķis – sekmēt normālu valsts saimniecisko darbību.
Saistību tiesības sastāv no 2 daļām:
1.vispārīgā daļa, kas satur noteikumus par saistībām, kas piemērojami visiem saistību veidiem;
2.sevišķā daļa – tiesību normas, kas regulē atsevišķus saistību veidus.
Rašanās pamati
Saistību tiesību rašanās pamati rodas no: CL 1402p.
1.tiesiska darījuma – ( personas gribas akts – tiesisks darījums) vienpusējs, daudzpusēji, divpusēji;
2.neatļautas darbības var izpausties:
a.kā līgumpārkāpšana;
b.kā ārpus līgumiskais pārkāpums (delikts) nav saistība ar līgumiskām attiecībām
3.pēc likuma – rodas saistības uz likuma pamata.
Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi.
Saistība viena no civiltiesisko attiecību veidiem. Saistības jēdziens (CL 1401p.) dod likums, saskaņā ar kuru saistība ir tāda civiltiesiska attiecība uz kuras pamata vienai personai parādniekam jaizdara par labu otrai personai kreditoram zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Elementi:
1.tiesiskās attiecības objekts – darbība;
2.tiesiskās attiecības subjekts – fiziskās, juridiskas personas kā tiesisko attiecību dalībnieki. Jēdzieni kreditors un parādnieki vispārināti jēdzieni izsaka saistības būtību. Konkrētas līgumsaistībās pusēm ir speciāli nosaukumi.
3.tiesiskās attiecības saturs
Parasti saistību katrā pusē – viena persona.
Jebkurā saistību pusē var būt vairākas personas - par daudz personu saistībām.…
