Atsavinājuma līgumi
Pirkuma līgums. Maiņas līgums.
Pirkuma līguma jēdziens, priekšmets, objekts
Pirkuma līgums ir viens no izplatītākajiem un svarīgākajiem līgumiem. Pēc CL 2002. panta, pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.
Pirkuma līgums:
konsensuāls atlīdzības līgums
divpusējs līgums
notiek lietas īpašnieku maiņa
ekonomisks raksturs
pats par sevi nerada īpašuma tiesību pāreju, bet ietver sevī divus pretēji vērstus apsolījumus: dot ietu un pretī dot norunāto naudas summu
tikai līguma izpildes rezultātā, pircējs kļūst par lietas īpašnieku, bet pārdevējs – par naudas īpašnieku
līdzēju apsolījumi nav savstarpēji neatkarīgi – lieta dodama tikai par norunātās summas samaksu (nedarbojas romiešu t. noteikums, ka pienākuma izpildījums ir obligāts, neatkarīgi no otras puses izpildījuma)
Vai pirkuma līgumam ir jābūt tādam, ka tā noslēgšana uzreiz rada īpašuma tiesību pāreju vai līgums rada tikai saistību dot lietu vēlāk un nodrošināt pircējam īpašnieka statusu. Ja pirkuma līgums radītu pircējam īpašuma tiesības, tad tāds līgums būtu uzskatāms ar liettiesisku, nevis par saistību tiesību līgumu.
Pirkuma līgumam ir jāsatur apsolījums nodot gan lietu, gan tiesības uz to. Pārdevējs apsola dot ķermenisku vai bezķermenisku lietu īpašumā.
Līguma būtiskās sastāvdaļas ir priekšmets un cena. Tomēr līgumā var iekļaut vēl daudzus citus noteikumus. Līguma regulējums ir ietverts ne tikai civillikumā, bet arī patērētāju tiesību aizsardzības un publiskā iepirkuma likumā.
Līguma priekšmets ir darbība vai atturēšanās no tās, kas ir lietas atdošana pret atlīdzību. Līguma objekts ir visas lietas, ko atļauts un iespējam atsavināt. Izplatītākais objekts ir ķermeniskas lietas. Pastāv dažādi ierobežojumi attiecībā uz lietu civiltiesisko apgrozību, kā arī dažādi priekšnoteikumi attiecībā uz lietu iegādi.
Pirkuma objektam nepieciešams patiesi pastāvēt un būt tik sīki noteiktam, lai par to nerastos nekādas šaubas, pretējā gadījumā līgums uzskatāms par nenoslēgtu. Pārdot var tikai esošas lietas. Par nākotnē saražotām lietām var slēgt pirkuma līgumu tikai 2 gadījumos.
CL 2009. pants:
„Izņēmums no 2007.panta noteikuma ir tā saucamais cerības pirkums, kura priekšmets vēl nav zināms un kuru var noslēgt divējādi:
1) tādā kārtā, ka pircējs paliek saistīts, kaut arī pirkuma priekšmets pavisam nerastos vai nenāktu pārdevēja mantā;
2) tādā kārtā, ka pirkuma priekšmeta pastāvēšana ir nepieciešams nosacījums pirkuma spēkā esamībai.”
CL 2011. pants:
„Līgums par svešas lietas pirkumu, kas noslēgts tam gadījumam, ja tā pārietu pārdevēja īpašumā, iegūst spēku un par to var celt prasību tikai no tā laika, kad minētais priekšnoteikums iestājies.”…
