Jēdzienu „saistību tiesības” lieto divās nozīmēs: 1) tas ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpuma sekas (objektīvās tiesības); tās nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi; saistību tiesības objektīvā nozīmē ir praksē veidojamo attiecību juridisks pamats (CL1401.-2400); 2) tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvās tiesības). Tiesiskās attiecības, kas rodas konkrētiem subjektiem pēc noslēgta tiesiska darījuma vai kā civiltiesiska pārkāpuma rezultāts. Tām atbilst attiecīgā parādnieka pienākumi.
1401.pants. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Tiesiskajā attiecībā ir divas puses: kreditors un parādnieks. Kreditoram ir tiesība prasīt uz sagaidī, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Personu, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiski nozīmīgas tiesības, sauc par kreditoru. Personu, kurai no saistības izriet pienākums vai pienākumi, sauc par parādnieku.
Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai tikai kā tiesība. Saistība ir tiesiska attiecība, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai pienākums.
Saistība var izpausties jebkādās darbībās, kurām civiltiesiskajā sfērā ir ekonomiska nozīme.
1402. pants. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Darījumi ir izplatītākais saistību rašanās pamats. Lai rastos saistības, darījumam ir jābūt tiesiskam. Saistības var rasties no neatļautas darbības. Personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumus vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Būtībā šis pienākums nozīmē civiltiesisku atbildību, kas attiecīgajos gadījumos neizslēdz arī kriminālatbildību un administratīvo atbildību.
Likumā var būt noteikts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktoriem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu un saistība rodas tad, ja ir izveidojies tāds faktu kopums, ar kuru likums tieši saista noteikta pienākuma rašanos un pietiekami konkrēti nosaka šā pienākuma saturu. Vispārīgi, likums ir juridiskais pamats arī tām saistībām, kas rodas, slēdzot darījumus, un kas izriet no neatļautas darbības.
Civillikumā neregulētās saistību attiecības.
Liels daudzums normu, kas ietvertas citos likumos, piemēram, par uzņēmumu, pārvadājumiem, izsolēm, pirkumu, būvniecību, apdrošināšanu utt.
Tirdzniecisko saistību jēdziens.
Tirdznieciskās saistības ir tiesību veidojums, kas veidojas starp komersantiem
Likumi par saistībām apdrošināšanas, norēķinu un radošās darbības jomās.
„Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums”.…
