83. ATLĪDZĪBA PAR KUSTOŅU NODARĪTIEM ZAUDĒJUMIEM
Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.
Nav nozīmes, vai kustonis zaudējumu izdarījis tieši vai netieši, sabīstoties vai trakulības lēkmē BET, ja kāda trešā persona izraisīja zaudējumu, kustoni kaitinot, tad viņai ir zaudējumu atlīdzības pienākums.
Ja kustonis pieder vairākiem, viņi atbild solidāri.
Ja zaudējumu nodarījušo kustoni vai dzīvnieku tā īpašnieks uzticējis uzraugam vai sargam, tad šis pēdējais atbild par visu zaudējumu, bet uz īpašnieku atbildība krīt tikai sarga maksātnespējas gadījumā.
Ja kāds aizsargādamies no sveša kustoņa vai dzīvnieka, kas viņam uzbrūk vai kaitē viņa lietām, to nogalina vai ievaino, tad viņam nav jāatlīdzina īpašniekam zaudējumi.
Bet tam, kas kustoni vai dzīvnieku nogalinājis vai sakropļojis patvaļīgi, zaudējums jāatlīdzina.
84. PAAUGSTINĀTAS BĪSTAMĪBAS AVOTS UN TĀ NODARĪTO ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANA
Īpaši tiek regulētas attiecības, kas izriet no dzelzceļu, autobusu, tramvaju un kuģniecības uzņēmumu ekspluatācijas. Šajās saimniekošanas jomās veidojas paaugstināta bīstamība apkārtējiem un tas ir pamats, lai no šāda tipa uzņēmumiem un tehnikas īpašniekiem prasītu uzņemties risku sakarā ar iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti citām personām.
Ar paaugstinātas bīstamības avota darbību ir jāsaprot darbība, kuras veikšana (realizācija) rada paaugstinātu zaudējumu (kaitējuma) nodarīšanai sakarā ar cilvēka nespēju veikt pilnu kontroli pār to, kā arī darbības, izmantojot transporta līdzekļus, veicot ražošanu, vai izmantojot fiziskās reakcijas (atomelektrostacijās), dažādas vielas un ķīmiskas reakcijas, indes, sprāgstvielas utt.
Par paaugstinātas bīstamības avota radītiem zaudējumiem atbild tas, kas pārvalda, pārzin šo avotu (faktiskais lietotājs).
Juridiska persona atbild tieši par kaitējumu, kas nodarīts ar tās īpašumā esošo paaugstinātas bīstamības avotu, regresa kārtībā tas tālāk var piedzīt zaudējumu atlīdzību no sava darbinieka vai pilnvarotās personas.
Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieks, glabātājs, vai lietotājs var tikt atbrīvots no zaudējumu atlīdzināšanas, ja:
1) tas pierāda, ka zaudējumi radušies nepārvaramas vainas dēļ
2) tas pierāda, ka zaudējumi radušies paša cietušā nodoma vai rupjas neuzmanības dēļ,
3) ja paaugstinātas bīstamības avots, ar kuru ir nodarīti zaudējumi, ir izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma prettiesiski.
Taču paaugstinātas bīstamības avota īpašniekam, glabātājam vai lietotājam ir jāpierāda, ka bija veiktas visas nepieciešamās darbības, lai novērstu paaugstinātas bīstamības avota nepamatotu nokļūšanu cita valdījumā.
Ja tas nav bijis pienācīgi izpildīts, tad zaudējumi var tikt piedzīti kā no paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka, glabātāja vai lietotāja, tā arī no tiešā paaugstinātas bīstamības avota, kas nodarīja zaudējumus, lietotāja, ņemot vērā katra vainu, nosakot to procentuālajā izteiksmē.
…
