Ilūzijas
Dažkārt objektu uztverē veidojas izkropļojumi jeb ilūzijas, tās ir atkarīgas no tā kā uztveram tēlu un kāds tas ir patiesībā. Ilūzijas var arī nosaukt par maldīgu uztveri. Redzes ilūziju var klasificēt vairākos veidos: tās, kas saistītas ar acs uzbūves īpatnībām; tās, kas saistītas ar veselā un daļu uztveres attiecībām; nepareiza vertikālo līniju novērtēšana; aso lenķu pārspīlēšana; tās, kas saistītas ar mainīga reljefa un perspektīvas uztveri. Ilūziju darbību veicina cilvēka dabiskā tieksme skatīties objektus noteiktā veidā, tādā veidā maņu orgāni tiek piemānīti. Piemēram, cilvēki uzvelkot vertikāli svītrotas drēbes izskatās tievāki nekā tad, ja tiek uzviktas horizontāli svītrotas drēbes, bet patiesībā cilvēka izmērs ir vienāds abos gadījumos.
Sajūtu un uztveres attīstīšana
Sajūta un uztvere attīstās jau kopš dzimšanas brīža, attīstās maņu orgāni, smadzeņu darbība, kustību koordinācija. Jau mazs zīdainītis dzird, redz, saož, sagaršo, viņam rodas iespaidi par apkārt notiekošo un viņš uztver visu šo informāciju. Vēlāk bērns sāk staigāt, runāt un spēj sajust un uztvert arvien vairāk, ar katru attīstības posmu bērnam attīstās redzes, dzirdes un kustību saikne. Un tā līdz apmēram 30 gadu vecumam sajūtas attīstās un iestājas stabilizācija, bet vēlākākā vecumā tās sarūk. Franču psihologs A. Binē uztveri iedala trīs vecumposmu stadijās: atsevišķu priekšmetu nosaukšanas stadija (5-7 gadi); aprakstīšanas stadija (7-12 gadi); uztveres interpretācijas stadija (12 gadi un vecāki). Efektīgas uztveres attīstību ietekmē pastāvīga, mērķtiecīga cilvēka perceptīvā darbība, pastāvīga uztveramā objekta apraksts ar runas palīdzību.
…