Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažāds prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis. Vieniem mācīties ir viegli, citiem - grūti, vieniem ir garlaicīgi, citiem ‑ interesanti. Mācību darbības aizvieto rotaļas un spēles, saskarsmē par galveno autoritāti kļūst skolotāji, šī perioda beigās ‑ vienaudzī. Sākumskolā bērnam izveidojas pašvērtējums.
Fiziskais raksturojums
Izteikti paaugstināta kustību aktivitāte, kas vēl raksturīga pirmsskolas periodam. Tāpēc bērniem ir lielas grūtības ilgu laiku nosēdēt mierīgi solā, ir grūti pakļaut savu uzvedību gribas kontrolei. Pirmajā klasē piespiedu sēdēšana ilgu laiku var novest pie neirozes, kas var izpausties kompensācijas reakcijā - nagu, zīmuļa graušanā, pirkstu lauzīšanā, matu virpināšanā, piedurkņu staipīšanā vai atsākas slapināšana gultā naktīs. Jo sliktāk bērns adaptējas skolā, jo spēcīgāk var izpausties neirozes pazīmes.
Lielie muskuļi šajā periodā ir labāk attīstīti nekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni var ātri nogurt, ja ilgi jāraksta vai jāpiepūl rokas pirksti precīzās kustībās. Ja mācību darbības, piemēram, rakstīšana, ir par ilgu, tad var veidoties nepatika un ‑ šajā gadījumā ‑ neglīts rokraksts. Acu fizioloģiskā attīstība jeb redzes sajūtas fizioloģiskās sistēmas attīstība pilnībā beidzas apmēram 8 gadu vecumā, tāpēc šajā vecumā ilgstoša lasīšana, ilga televīzijas skatīšanās var būt kaitīga bērna acīm. Iesaka dot bērniem lasīt tekstus tikai ar lieliem burtiem. Acu noguruma pazīmes ir acu bieža mirkšķināšana vai berzēšana.
Šajā vecumā bērni biežāk slimo, īpaši “mājas bērni”, jo, atnākot uz skolu, tie bērni, kas nav izslimojuši bērnu slimības, tagad tās izslimo.…
