Bērnam „L” netika novērota izteikta nedrošības izjūta. Lai gan reizēm šis bērns neizrāda iniciatīvu, viņš uzvedas atbilstīgi sava vecuma attīstības vajadzībām, ir aktīvs un labprāt piedalās visos uzdevumos un aktivitātēs.
Bērnam „M” tika novērots pazemināts pašvērtējums. Šis bērns katru dienu pie grūtākiem uzdevumiem teica, ka uzdevumu nevarēs izpildīt, ka tas viņam nesanāks u.tml. Taču vienmēr šī bērna darbi izskatījās kārtīgi, rūpīgi un radoši. Darba autorssprāt, arī pazemināts pašvērtējums ir viens no nedrošības izjūtas faktoriem un neadekvātas uzvedības faktoriem, taču tas nepiemita šim bērnam.
Bērnam „N” tika novērota nedrošības izjūta. Viņš bija lēnīgs, bieži vien neko lieku nerunāja un nejautāja. Arī pastāvīgu draugu šim bērnam nav. Bērns kautrējas izteikt savu viedokli un pateikt, ko īsti vēlas.
Bērns „O” ir aktīvs, darbīgs un patstāvīgs. Viņš vienmēr visiem palīdzēs, ja tas tiks lūgts. Pie šī bērna citi bērni nāk meklēt gan sarunu biedru, gan draugu.
Bērns „P” ir pozitīvi noskaņots. Nekad neiesaistās strīdos, ir aktīvs un zinātkārs. Labprāt savas skolas priekšmetus dala arī ar citiem klases biedriem, bet ne uz ilgu laiku.
Par bērnu „R” darba autors neko nevar pateikt, jo skolotāja pastāstīja, ka šis bērns ir slims. Bērns slimojot regulāri, taču izteikti nedrošs viņš nav. Reizēm esot kautrīgs.
Bērns „S” reizēm ir lēnīgs, kautrīgs un neko nejautā. Šim bērnam ir nepieciešama ārēja motivācija, lai nerastos pastāvīga nedrošības izjūta.
Kopumā, sarunās ar skolotāju uzzināto un novērojot trīs dienas pēc kārtas šo privātās
X vecāko sākumskolas vecuma klases, var secināt, ka:
• klasē ir 1 bērns („G”), kurš ir izteikti nedrošs, jo bieži neizrāda iniciatīvu, ir lēnīgs un kautrējas no pārējiem klases bērniem. Sarunās ar skolotāju autrs noskaidroja, ka vecāki ģimenē šo nedrošības izjūtu viņam nav novērojuši, taču skolotāja uzsver, ka bērns „G” tāds ir regulāri.
…
