Citu valstu tiesību sistēmas un to īpatnības.
11. Skandināvu tiesības.
11.2. Japānas tiesības.
11.3. Islama tiesības.
11.4. Hindu tiesības.
Tiesību sistēmas(TS) ir objektīvi pastāvošo tiesību uzbūve, vienoto tiesību atsevišķas daļas, šis daļas ir savstarpēji saistītas. TS sastāv no tiesību normām.
Tiesību institūts ir tiesību normu kopums, kas regulē kādas sabiedrības attiecības, kas saistītas pastāvīgā grupā.
ST uzdevums ir sociālo konfliktu atrisināšanas modeļu atklāšana un sociālo konfliktu paredzēšana ar ST palīdzību.
TS analīzes pētīšanas stadijas: 1) pastāvošo noteikumu vai pieeju noskaidrošana un “b” tiesību sistēmas; 2) noteikumu un pieeju salīdzināšana kopīgo un atsevišķu iezīmju noskaidrošana;
3) vēsturisko iemeslu noskaidrošana; 4) dota noteikumos efektivitātes atbilstoša nacionāla likumdošana; 5) grozījumu nepieciešama noskaidrošana; 6) ideju saderības noskaidrošana; 7) aizgūta noteikumu adoptēšana un nacionāla TS.
ST parasti tiek salīdzināti 3 tiesību virzieni: 1) tiesību institūti; 2) tiesību mērķi; 3) tiesību līmeņi. ST institūts tiek veikta makro un mikro salīdzināšana. Salīdzināšanas mērķus – tā ir praktiska vai zināšanu salīdzināšana. Salīdzināšanas līmeņus – tā ir starpsistēmu, nacionāla un starpnozaru salīdzināšana. Makro sistēma dažādu TS salīdzināšana. Mikro salīdzināšana analizē atsevišķus tiesību normas, dažādas TS. Starpsistēmu salīdzināšana paredz dažādu TS analīzi vienas TS ietvaros. Nacionāla salīdzināšana divu vai vairāku TS subjektu analīzi federatīvas valsts ietvaros. Vēsturiskā salīdzināšana – spēka esoša likuma salīdzināšana ar iepriekšējo vai arī ar jauno likumprojektu. Starpnozaru salīdzināšana – vienas valsts tiesību institūcijas vai tiesību nozares salīdzināšana.
ST attīstība, tāpat sena, kā tiesību zinātne. 1850.g. radās pirmā zinātnes interese par ST. ST ir liela loma no 1500 – 1550.g. 1945.g. pēc ANO organizācijas izveidošanas
Starptautiskas publiskas un ST. ST palīdz radīt savstarpējo sapratni un labvēlīgāka režīmu veidošanu starptautiskajā vidē. …