Apmēram ap 1923. gadu , ņemot par pamatu PSRS daudzo tautu nacionālo cīņu veidus un apvienojot tos ar džudo cīņas elementiem , kā arī radot vēl nebijušus spēkošanās paņēmienus , sporta biedrības “DINAMO” cīņas sekcijās sāka veidoties jauna cīņu sistēma , kas līdz 1935.gadam kļuva par SAMBO . Par oficiālo sambo dzimšanas dienu var uzskatīt 1938. gada 16. novembri ,kad iznāca Vissavienības fiziskās kultūras un sporta komitejas pavēle , kurā sambo tika novērtēts kā ļoti nozīmīgs sporta veids . Nosaukums sambo radās gan tikai 1946. gadā (tas tiek izveidots sakombinējot burtus no vārdiem “pašaizsardzība bez ieroča”- krievu valodā ”SAMozaščita Bez Oružija”). Pirms tam to dēvēja gan par “brīvā stila cīņu” , gan par “brīvo cīņu”.
1939. gadā Ļeņingradā notika pirmās PSRS individuālās meistarsacīkstes sambo , kurās piedalījās vairāk nekā 50 cīkstoņi . 1959.gadā izveidoja PSRS Sambo Cīņas federāciju.1966. gadā Starptautiskā cīņas federācija atzīst sambo par starptautisku cīņas veidu , kā klasisko un brīvo cīņu . 1967. gadā Rīgā notiek pirmais starptautiskais turnīrs sambo , bet 1972. gadā pirmās Eiropas meistarsacīkstes . 1973. gadā Teherānā pirmajā Pasaules čempionātā 9 svara kategorijās no 10 uzvaru izcīna PSRS pārstāvji .1983. gadā Madridē notika pirmais Pasaules čempionāts sambo sievietēm , bet 1985. gadā nodibina Starptautisko amatieru sambo federāciju .
Latvijā sambo sāka attīstīties 1947. gadā un ievērojamā dinamisma , kā arī bagātā uzbrukuma un aizsardzības paņēmienu dēļ ātri iekaroja plašu popularitāti. Kā ievērojamākos sambo skolas pārstāvjus Latvijā var minēt I.Maksimovu , H.Šulcu , I.Markotenko , Ē.Liekni , M.Laibinu un A. Stilvi.
Sambo cīkstoņa galvenais uzdevums ir pārspēt cīņā partneri . Šim nolūkam sambists var izmantot ļoti plašu (gandrīz 5000) paņēmienu klāstu . Sambo sevī ietver metienus , noturēšanu un sāpju paņēmienus , kā arī dažādus aizsardzības veidus pret šiem paņēmieniem . Sambists ir tērpts biksēs , jakā ar jostu un speciālos cīkstoņu zābaciņos ar mīkstu zoli . …
