Latvijas Republikas Satversmes 116.pants nosaka: „Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.” Šajā pantā runa ir par cilvēka pamattiesībām uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tiesībām brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, brīvi izbraukt no Latvijas, tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, tiesībām uz pieteiktu miermīlīgu ...