1. Likumu atbilstība Satversmei. Likums tiek lietots šaurākā izpratnē, proti, Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtībā pieņemts tiesību akts, ko dēvē par likumu. Satversme tiek izprasta plaši. Satversme tiek saprasta kā jebkura spēkā esoša konstitucionālā ranga tiesību norma! Šī kategorija veido plašāko ST judikatūru. Praksē nevērtē visa likuma atbilstību Satversmei, bet gan tikai kādu normu, tās daļu. Un atbilstību nevērtē arī visai Satversmei, bet gan tikai noteiktai Satversmes normai (pievērst uzmanību kāzusa risinājumos - jābūt precīzam prasījumam).
2. Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei. “Arī līdz to apstiprināšanai Saeimā” – A priori KK skaidrojums. Ar šo normu iespējams Latvijā īstenot a priori KK (iespēja izvērtēt parakstīta, bet ne ratificēta – noteiktā kārtībā ar likumu apstiprināts - starptautiska līguma atbilstību Satversmei). Pirmais prakses gadījums – par Latvijas-Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei pēc 1.ratifikācijas lasījuma. Šobrīd skata lietu par Stambulas konvencijas par vardarbību ģimenei izskaušanu atbilstību Satversmes vairākām normām. Praksē kopumā tikai 2 gadījumi. A priori KK ir iespējama tikai šajā lietu kategorijā! ST var izvērtēt arī tādus līgumus, kas jau ir ratificēti un spēkā esoši un tiek piemēroti, tātad var īstenot arī A posteriori KK.
3. Citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Kas ir cits normatīvais akts? - nekad nebūs likuma normas, starptautiska līguma normas, bet gan šeit ietilpst citu ārēju normatīvo aktu normas, kas ir, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, un šeit ietilpst arī jebkurš tiesību akts, kas atbilst ārēja normatīvā akta pazīmēm, piem., Latvijas Bankas, FKTK noteikumu atbilstība Satversmei. Pastāv arī iekšēji normatīvie akti, bet ST prakse rāda, ka ST vērtē iekšējos normatīvos aktus tikai tad, kad akts skat īpaši pakļautās personas (piem., cietumos esošās personas, studenti). Tātad primāri skata ārējus normatīvos aktus, bet iekšējus normatīvos aktus vērtē atsevišķos gadījumos.
…
