Sauszemes ūdeņi

Upe ir ūdens plūsma, kas tek pa padziļinājumu apvidus krituma ( slīpuma ) virzienā.
Upes izteka ir vieta, kur upe sākas.
Upes ieteka jeb grīva ir vieta, kur upe ietek citā upē, ezerā vai jūrā.
Upes ieleja ir reljefa pazeminājums no iztekas līdz ietekai gar abiem upes krastiem.
Upes gultne ir dziļākā ielejas daļa, pa kuru plūst upe.
Upe un tās pietekas veido upes sistēmu.
Upes baseins ir apvidus, no kura upe un tās pietekas saņem ūdeni. Pats lielākais baseins ir Amazonei ( 7 milj.km2)
Ūdens daudzums upē ir atkarīgs no upes baseina lieluma, nokrišņu daudzuma un iztvaikošanas.
Robežu starp upju baseiniem sauc par ūdensšķirtni.
Upes ūdeni gūst no pazemes un lietus ūdeņiem, no sniega un ledus kušanas ūdeņiem.
Pali ir ūdens daudzuma ikgadēja palielināšanās noteiktā gada laikā.
Paliene ir upes ielejas daļa, kas pārplūst palu laikā.
Plūdi ir ūdenslīmeņa negaidīta, īslaicīga celšanās.
Katrai upei ir izteka, ieteka un pietekas.
Upes augštece pārnēsā lielus ūdens daudzumus, tek strauji.
Upes vidustecē līkumo, veidojot lielas cilpas meandrus.
Lejtecē plūst lēnāk, nogulda iežus.
Upes līkumus pēc franču nosaukuma sauc meandri.…