Ievads.
Lai pareizi un mērķtiecīgi koptu seju jāzina, kāda tipa āda jums ir. Izšķir trīs galvenos ādas tipus: normālu, sausu un taukainu. Jānosaka arī, kādā stāvoklī ir āda. Vislabāk to varat izdarīt pati vai arī lūgt padomu kosmētiskajā kabinetā. Tikai pēc tam, kad iegūta skaidrība, sāciet iegādāties skaistumkopšanas līdzekļus.
Sākumā varbūt nebūs viegli noteikt, kāda ir āda, taču vēlāk, pierodot regulāri sekot izskatam, jūs spēsiet vienmēr to novērtēt. Jo organisms ir veselīgāks un pareizāka sejas kopšana, jo mazāk izmaiņu izskatā. Jo āda jūtīgāka, jo tā mainās biežāk un acīm redzamāk. Bet arī visveselīgākā normālā sejas āda ar gadiem kļūst citāda, jo mainās organisma reaktivitāte: 90 procentiem sieviešu vidējos gados āda kļūst sausāka. Bez tam blondīnēm āda parasti ir sausāka nekā brunetēm. Tomēr visvairāk tā attaukojas nepareizas kopšanas dēļ. Tāpēc, ja gribam labi izskatīties, kosmetologa padomi jāievēro visos sīkumos: nemazgāt seju bieži ar ziepēm, kārtīgi nosusināt pēc mazgāšanas utt. Ūdens saturs ādas šūnās svārstās atkarībā no vecuma, organisma vispārējā, stāvokļa, darba apstākļiem u.c. Bez tam sviedru un tauku izdalīšanos iespaido nervu sistēmas un organisma vispārējais stāvoklis, it īpaši pārpūle un neizgulēšanās.
Sejas ādas izskats mainās atkarībā no dažādiem meteoroloģiskiem apstākļiem, kā arī jebkurā vecumā to ietekmē veselības stāvokļa svārstības, īpaši kādā pārejas posmā, piemēram, klimaksa laikā. Aukstā ziemā pat normāla āda var kļūt sausa, bet vasarā karsta klimata zonā – taukaina.
Nereti seja vienā vietā ir sausa un citā – taukaina. Reizēm vieta, kas pārlieku taukojas, ar laiku kļūst sausa. Nevajag ādas tipu noteikt pēc deguna, jo tur tā bieži vien spīd mehāniska kairinājuma rezultātā un nespīd vienīgi padzīvojušiem cilvēkiem. Gadās, ka sievietes attauko ādu tikai tāpēc vien, ka viņām spīd deguns, - it kā taukaina būtu visa seja.
Jo agrāk iemācās noteikt ādas stāvokli un tipu, jo labāk. Un izdarīt to nekad nav par vēlu. Jūsu novērojumi un intuīcija allaž palīdzēs atrast vispareizāko variantu.
Āda.
Platības ziņā āda ir lielākais ķermeņa orgāns. Pieaugušam cilvēkam tā ir vismaz pusotru kvadrātmetru liela un sver apmēram 3 kilogramus, tas ir 6-8% no ķermeņa svara. Ādas funkciju daudzveidība ir apbrīnojama. Lata lieluma ādas platībā izvietojušies 3 miljoni šūnu, 100 sviedru dziedzeru, 50 nervu galu, asinsvadi un limfvadi izlocījušies gandrīz metra garumā. Vienā ādas kvadrātcentimetrā ir līdz 135 jušanas punktu, nervu galiņu, kur vēl dažāda raupjuma matiņi.
Āda veido ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizsargslāni dziļākajiem audiem. Tā cenšas neielaist organismā svešas vielas un novērš pārliekus šķidruma zudumus. Āda regulē ķermeņa temperatūru: tajā ir daudz vairāk asinsvadu, nekā būtu nepieciešams ādas barošanai vien. Vajadzīgajā brīdī asinsvadi sašaurinās, toties lielā karstumā asinsvadi paplašinās.
Āda kalpo kā izvadorgāns un sārņus lielākoties izvada caur sviedru dziedzeriem. Tā ir svarīga imūnsistēmas sastāvdaļa ar blīvu limfvadu tīklu. Limfai ir svarīga loma auguma atindēšanā. Āda piedalās vielmaiņā, tauku uzkrāšanā un noārdīšanā, ūdens un sāls līmeņa regulēšanā svīstot.
Āda rada pieskārienu sajūtu, kas ļauj sazināties ar apkārtējo pasauli. Ādā atrodas daudz jušanas receptoru, kas sūta impulsus caur muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm, tādējādi nodrošinot sāpju, pieskāriena, spiediena un temperatūras jušanu;
Āda nemitīgi atbrīvojas no virsējā slāņa šūnām un atjaunojas.
Ādu veido trīs galvenie slāņi – hipoderma, epiderma un derma.
…
