Padomju varas iestāžu politika ieviesa tautai nevēlamas pārmaiņas visās dzīves jomās. Ikdienas dzīvē valdīja trūkums un pieticība. Bieži lielākie dzīvokļi tika pārveidoti par komunālajiem dzīvokļiem, tajos dzīvoja vairākas ģimenes. Komunālajos dzīvokļos notika kolektivizācija, kuras sekas bija morālā degradācija un dzeršana. Lai arī oficiālā propaganda vēstīja par sasniegumiem, pat parādījās jēdziens "attīstītais sociālisms", ikdienas realitāte bija krasi neatbilstoša tam, ko saprot ar sasniegumiem. Par ikdienas parādību kļuva pieaugošais preču deficīts — aizvien tukšāki veikalu plaukti, rindas veikalos, tādēļ valdība centās iedzīvotāju ienākumus noturēt zemā līmenī.
Veicinot pārkrievošanu, pakļaujot savai ietekmei baznīcu, nostiprinot kontroli pār visām sabiedrības garīgās dzīves jomām, okupācijas režīms centās iznīcināt domu par neatkarīgu Latviju. Laikā no 1940. gada līdz 1988. gadam padomju vara Latvijā represēja vairāk nekā 180 000 cilvēku. Latvieši savā zemē jau tuvojās minoritāšu statusam, krasi sašaurinājās latviešu valodas lietošanas sfēra. Lai arī kādu būtu represiju cēloņi, daudzu miljonu cilvēku traģēdija nav attaisnojama.
…