Objektīvo semantikas teoriju - ideālsemantiskajā tradīcijā nozīme = objekts, no subjekta neatkarīgas sistēmas daļa. Tā ir objektīva, teikumi var būt p/a. Kategoriju robežas ir stingras, elementi vienādi. Šeit valodai ar stingrajām robežām ir jābūt objektivitātes ideālam.
Kognitīvo semantiku teorijās novērojami adekvāta skaidrojuma meklējumi cilvēka semantiskajai aktivitātei, no ikdienas situāciju viedokļa. Zīmes nozīme ir atkarīga no valodas lietotāja un situācijas -no konteksta, robežas ir plūstošas, elementi ir dažādi nozīmīgi u.tml. Kogn. sem. ir pret bāzes nozīmi kā tādu.
Homonīmija -Vārdu krājumā ir vārdi, galvenokārt vārdu pāri, ar vienādu skanējumu un tik atšķirīgām nozīmēm, ka starp tām nav jūtams nekāds sakars, piem.- spāre (kukainis), spāre (jumta sastāvdaļa).
Polisēmija - konversijas (vai cita procesa?) rezultātā radušies pamatformā vienādi skanoši vārdi. Parasti tie veido pārus un katram no tiem ir savai vārdšķirai raksturīga formu sistēma (paradigma). Teorētiski gramatiskā polisēmija varētu tikt attiecināta kā uz vārdiem, tā arī uz konstrukcijām. Ambiguity ir daudznozīmīgums jeb polisēmija
2. Nozīmes un valodas attiecības. Jautājums par pamatnostādni, objektīvo nozīmi. Semantiskās autonomijas tēze.
Valodas semantiskā puse ir daudz bagātāka un sarežģītāka par formālo. Teikumā kā valodas augstākā līmeņa vienībā apvienojas visas valodas nozīmes. Citiem vārdiem sakot, teikums ir valodas vienība ar daudzpakāpju jēdzienisko struktūru. Tas vieno vārda formu leksiskās un gramatiskās nozīmes, specifiskas nozīmes, kas raksturīgas teikumam kā abstraktai sintaktiskai struktūrai, kā arī komunikatīvas nozīmes, kas abstrakto teikumu aktualizē, piesaista runas situācijai.
Semantika – nozīmes teorija.; Valodiskā zīme sastāv no valodiskā atveida & priekšstata.; Valodiskā nozīme kā speciālgadījums; Valodiskā un ārpusvalodiskā līmeņa nošķīrums ir problemātisks.
Frēge- viens no mūsdienu loģikas pamatlicējiem, Antipsiholoģisms, Lingvacentrisms – nodarbojas ar īstām filozofijas problēmām, mēs nodarbojamies ar valodas problēmām; Pamatjēdzieni: Jēga, nozīme, priekšstats.
*Teikuma nozīme ir teikuma patiesuma vērtība p/a, attiecībā uz teikumiem (doma; patiesuma vērtība), Objektivitātes ideāls, ideālvaloda.
Semantikas autonomijas tēze – kāda teikuma nozīme ir nosakāma, neizejot no šī teikuma ietvariem. Katram vārdam ir tikai un viena nozīme.…
