Semiotika – (vai semioloģija) ir mācība par zīmēm, simboliem un nozīmēm. Tā ir mācība par to, kā nozīme tiek radīta, par informācijas rašanos. Tā ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Cita piedāvātā definīcija ir , ka semiotika ir zinātnes nozare, kas pētī rakstzīmju sistēmu (dabīgo un mākslīgo valodu) vispārīgās īpašības un funkcionēšanas likumus. Semiotika ir cieši saistīta ar loģiku, filozofiju, informācijas teoriju. Semiotikas metodes izmanto, lai konstruētu formālo valodu, tēlu pazīšanas un datorizētās apmācības matemātiskos modeļus.
Zīme - semiotikā zīme ir „kaut kas, kas apzīmē kaut ko”. Tā var būt saprotama kā atsevišķš nozīmju kopums, un iekļaut vārdus, attēlus, žestus, smaržu, garšu, skaņu, struktūru ut.t. – būtībā, jebkuru veidu, kādā tiek nodota nepieciešamā informācija var uzskatīt par zīmi. Zīme – mazākais nozīmes kopums. Jebkas, kas tiek izmantots lai komunicētu.
Zīme ir kombinēta saikne starp apzīmētāju un apzīmēto. Pamatā zīme ir attiecināma uz skaņu, attēlu un priekšstatu.…