• Senākā civilizācija Indijā izveidojās Indas upes ielejā.
• Tā pastāvēja no 2500. līdz 1800. g. p.m.ē.
• Pie Indas atradās vairāk nekā 70 pilsētu.
• Tā laika pasaulē Indas civilizācija bija pati lielākā.
• Ielejas dzīves ritms atgādināja senās ēģiptiešu un divupes dzīvi: lietus laikā upe pārplūda, bet pārējā laikā laukus vajadzēja apūdeņot.
• Mohendžodaro un Harapas pilsētas sāka celt ap 2500. g.p.m.ē.
• Domājams, ka tajās dzīvoja ap 40000 cilvēku.
• Ēkas un citas būves tika būvētas no māla ķieģeļiem, kurus apdedzināja un arī izkaltēja.
• Pilsētas pastāvēja no cietokšņa, kas atradās kalna galā, un amatnieku un tirgotāju namiem.
• Zem ielām bija izbūvēti kanāli, kur aizvadīt netīros ūdeņus.
• Indas upes ielejā radās pirmā rakstība Indijā.
• Uzraksti ir ļoti īsi, un līdz šīm nav atšifrēti.
• Rakstā ir apmēram 500 zīmes.
• Ap 1750. gadu p.m.ē. senās pilsētas tika pamestas.
• Iespējamais iemesls – zeme pamazām zaudēja auglību, ražas bija nelielas, izcēlās bads un cilvēki bija spiesti meklēt citu dzīves vietu.
Senās Indijas saimniecība
Zemkopība:
• Audzēja: kviešus, miežus, rīsus, dārzeņus.
• 5. gs. p.m.ē. sāka audzēt kokvilnu, bet no 4. gs. p.m.ē. audzēja cukurniedres.
• No mājlopiem audzēja vēršus, kazas, aitas un cūkas.
• Augsnes apstrādāšanai izmantoja arklus ar krama lemešus.
• Valdnieka zemes un lielo īpašnieku zemes apstrādāja vērgi.
• Nodevas – tika maksātas naturālā veidā, 10 daļa no ražas, kā arī vienu reizi mēnesī zemnieki piedalījās sabiedriskajos darbos (ceļu, kanālu u.c. veida celtniecības darbi).
Senā Indija – Āriešu iebrukums
…
