Vēsture Korinta bija viena no svarīgākajām senās Grieķijas pilsētām. Tā tika nodibināta aizvēstures laikos uz Istmijas, kas sapvienoja Peloponēsi ar pārējo Grieķijas daļu. Saskaņā ar Homēru, tā bija izcilo personību - Belerofona, Mēdejas - mājas.
Korinta bija ģeogrāfiski labvēlīgi novietota. Tai arī bija laba osta pie Lečijas (Lechanion). Ar 750. g.p.m.ē. Korinta kļuva par turīgāko pilsētu senajā Grieķijā, izņemot divus periodus - 454. - 404. g.p.m.ē. un 146. - 44. g.p.m.ē. Korinta saglabāja ekonomisko pārākumu apmēram 1300 gadus.
734. g.p.m.ē. korintieši nodibināja kolonijas Korfas un Jonijas salās uz rietumiem no Grieķijas, kā arī Sicīlijas salā Sirakūzas. 581. g.p.m.ē. korintieši ieviesa Istmijas spēles. Nacionālais festivāls notika reizi divos gados par godu dievam Poseidonam. Kornita bija slavena ar sviem meistarīganiem bronzas un māla amatniekiem un arī ar savu kuģu būvniecību. Komerciāli un politiski sacenšoties ar Atēnām, aizsākās Peloponēses karš, kura galvenā vaininiece bija Korinta.
Romieši 146. Gadā izpostīja Korintu, bet vēlāk to atjaunoja pēc Jūlija Cēzara pavēles.
Imperātors Augusts pasludināja Korintu par romiešu Ahaeas (Achaea) provinces galvaspilsētu.
Agora Ar mūri aptvertā pilsēta atrodas pir jūras krasta, kur atrodas osta - Lechaion. Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi ir atrodami Agorā, plašā taisnstūrveida laukumā 2 terasēs, kurš tapa romiešu laikā. Laukuma dienvidu pusē atrodas virkne veikalu. To vidū atrodas Bema - monumentāla tribīne. No šīs tribīnes Sv. Pāvils sludināja kristietību. Garš trepju ceļš aizved līdz grandiozās Stoa drupām (4.gs.p.m.ē.), romiešu uzbrukuma (146.g.p.m.ē.) rezultātā tā tika sagrauta, bet Cēzara Jūlija laikā tā tika atjaunota. Tai bija fasāde ar 71 doriešu kolonnām un telpas vidū ar 34 joniešu kolonnām. Tālāk ir atkal viekali un Dienvidu bazilika - liela celtne ar kolonnu eju. Austrumos Agoras apakšējo daļu norobežo, tā sauktā, Dienvidu ēka (1.gs.p.m.ē.). Šeit kādreiz bija arhīvs. Agoras austrumu augšējā daļā atrodas Jūlija bazilika no Augusta laikiem - taisnstūrveida celtne ar joniešu kolonnādi iekšpusē. Tās priekšā atrodas starta līnija seno grieķu soļošanas sacensībām. Laukuma ziemeļu pusē atrodas Pereine strūklaka (6.gs.p.m.ē.). Tālāk atrodas Propilons (1.gs.). Aiz tā seko Lechaion iela, kas savieno pilsētu ar ostu. Blakus ielai atrodas romiešu bazilikas paliekas kā arī Apollona svētais templis. Blakus Propilonam atrodas, tā sauktā, Barbaru gūstekņu fasāde, kas ir izrotāta ar lielām gūstekņu figūrām.…
