Tirzniecība un ekonomika
Mīnojas periodā Krēta veica plašu tirdzniecību ar Egejas jūras un Vidusjūras apmetnēm, īpaši Tuvo Austrumu apmetnēm.
Jau II tūkstošgada sākumā pirms mūsu ēras Krētas civilizācija bija sasniegusi ievērojamu ekonomiskās un politiskās attīstības līmeni. Salā sākās amatniecības ražošanas attīstības procesi, atdalot to no lauksaimniecības, paplašinās preču apmaiņas sfēra, attīstījās jūras tirdzniecība.
Krētas ekonomikas pamatā, protams, bija lauksaimniecība. Salā jau ļoti agri dziļākas aršanas iegūšanai sāka izmantot arklu, kas ļāva būtiski palielināt augsnes ražību. Krētā audzēja kviešus, miežus, pupas, zirņus, lēcas, kā arī dārzkopības kultūras, piemēram, olīvas, vīnogas, vīģes un dateļpalmas. Turklāt izplatītas bija arī dažas rūpnieciskās kultūras, piemēram, lini un safrāns.
Krētā arī lopkopība bija diezgan augsti attīstīta. Liellopu audzēšanai bija vislielākā nozīme, jo tā ne tikai nodrošināja gaļu, pienu un ādas, bet arī bija ļoti nozīmīga lauksaimniecībā: buļļi tika iejūgti arklos, izmantoti kā vilces dzīvnieki preču pārvadāšanai.
Svarīgu lomu Krētas ekonomikā spēlēja zvejniecība, kas ir cieši saistīta ar kuģošanu. Tā bija lielākās daļas salas piekrastes iedzīvotāju vecākā nodarbošanās. Jūras transportam bija milzīga loma Krētas dzīvē, jo tas ļāva tirgoties ar citām valstīm.
…
