Latvijas rietumu novads. Pēc vēlāka laika dalījuma Kurzeme aptver Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Talsu rajonus, Saldus un Tukuma rajonu lielāko daļu. Austrumos Kurzeme robežojas ar Zemgali, dienvidos ar Lietuvas novadu Žemaitiju. Senos laikos ietvēra arī Lietuvas rietumu daļu (~1/3 tagadējās Lietuvas teritorijas, tai skaitā Kuršu kāpas) un tuvākās Igaunijas salas (Roņu, Sāremā, Hīumā u.c.). 1920. gadā, nospraužot Latvijas un Lietuvas robežu, Lietuva lūdza piešķirt tai Dienvidkursu (kas ietvēra Sventoju un Palangu), lai būtu iespēja piekļūt pie jūras, apmaiņai dodot auglīgu zemi uz dienvidiem no Bauskas un Jelgavas. Kurzemes tālākais ziemeļu punkts ir Kolkas rags, tas ietilpst Slīteres rezervātā.Kurzemes rietumu daļā plešas Piejūras zemiene, tajā pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi. Ziemeļkurzemes, Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstienēs un Kurzemes zemienē zeme vairāk piemērota lauksaimniecībai. Rietumos Kurzemi apskalo Baltijas jūra, ziemeļaustrumos – Rīgas jūras līcis. Kurzemes ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas jūras līci saucas par Kurzemes pussalu.
Ievērojamākās upes: Venta un Abava. Lielākie ezeri: Usmas, Engures un Liepājas.
Gleznais Abavas ielejas rajons sākot no Kandavas tiek saukts par Kurzemes Šveici. Kurzemnieki runā lībiskajā un daļēji vidus dialektā (uz kura balstās literārā latviešu valoda).Jau kopš 11. gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja āriešu ciltis. Talsu rajonā atrastas pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.–2. gt. p.m.ē.). 1. gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja gk. kurši un daļēji lībieši (ziemeļu daļā). Tagad pēdējie lībieši (~200 cilvēku) dzīvo galvenokārt Mazirbē.
Līdz 13. gs. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.
1048. gadā pirmo baznīcu Kurzemē uzbūvēja dāņi, 1158. gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. 13. gs. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā un Embūtē. 1234. gadā tika dibināta bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267. gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā.…
