III. ROMAS POLTISKĀ KULTŪRA UN MORĀLE
Romiešu ģēnijs izpaudās politikā.
Likumi un oriģinālā valsts pārvaldes sistēma bija Romas galvenais ieguldījums Rietumu un pasaules kultūrā.
*Romiešu tiesiskās sistēmas elastīgums bija gudrības pazīme (no mazas valsts līdz impērijai).
/Roma pārmantoja grieķu civilizāciju un nodeva to Eiropai nevis kā teorētisku mantojumu, bet kā valstisko iestāžu kopumu./
*romieši saprata, ka valsts pārvaldē galvenais NAV ieroči, bet likumi.
Romieši ir likuši pamatus tādām sfērām , kā:
Varas dalīšana
Parlaments
Neatkarīgi tiesneši
Konstitūcijas
Likumu gr.
Līgumi
Baznīcas un valsts nošķiršana
Vēlēšanas
Koalīcijas
Opozīcijas pastāvēšana
U. tml.
a.AGRĪNĀ POLITISKĀ IEKĀRTA ROMĀ
Arhaiskā Roma bija zemnieku pilsēta un to regulēja neskaitāmi reliģiskie aizliegumi (tabu).
Romas attīstības specifiska iezīme bija tā, ka pilsētas ‘dibināšana’ nesākās ar nocietinājumu celtniecību, bet ar plānveida pilsonisko attiecību izveidošanu Forumā.
/uz to lielu ietekmi atstāja etrusku urbanizācijas process./
Sabiedrisko attiecību veidošanu noteica priekšstati par sabiedrību & varu. ( tautas priekšgalā atradās vēlēts valdnieks (rex), kas sevī apvienoja augstākā priestera, karavadoņa, likumdevēja un tiesneša f-jas, kā arī senāts.
/pirmais valdnieks – Romuls, pēdējais – Tarkvinijs Lepnais/
*senāts (dižciltīgo saimju galvu sapulce) – vārds atvasināts no ‘vecs vīrs’ ; to VIII gs. p.m.ē nodibināja Romuls, tas sastāvēja no 100 cilvēkiem.
*tautas sapulce izlēma galvenos jautājumus par valdnieka vēlēšanām.…