Senie mūzikas instrumenti

Es izvēlējos rakstīt par šo tēmu, jo tas bija kaut kas interesants man pašai. Mēģināju vairak pievērsties tieši citu zemju senajiem mūzikas instrumentiem, jo latviešu kultūra mums tomēr ir vairāk pazīstama – kokles, stabules, trīdekšņi utt.
Visinteresantākie man likās Indijas un Japānas, Ķīnas instrumenti, kas piesaista ar savu eksotiku, kas nav jūtama samērā līdzīgajos kaimiņzemju un Eiropas instrumentos.
Šajā kursa darbā centos parādīt vairāku atsevišķu valstu senos instrumentus.
Ēģiptieši

Ēģiptes kultūra ir viena no senākajām pasaulē. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti vairāki seno ēģiptiešu mūzikas instrumenti.
Zīmējumi uz kapu vietām vēsta, ka harfu un lautu ēģiptieši pazinuši jau 5000 – 6000 gadus atpakaļ. Tā laika harfas bija ļoti lielas - tās spēlēja kājās stāvot vai uz ceļiem un tām bija ap 20 stīgas. Otrs izplatītakais ēģiptiešu instruments bija nibla, kura ir līdzīga magnolijai, tikai ar vienu līdz trīs stīgām. Vēlāk ēģiptieši pārņēma arī liru.
No pūšamajiem instrumentiem ēģiptieši izmantoja flautas, kas arī attēlotas uz pieminekļiem. Bieži vien kopā savienoja divas flautas.
Sitamie instrumenti bija daudz un dažādi, tos bieži izmantoja dejotājas. Visnozīmīgākais no tiem – sistrums, kurš ir tik pat nozīmīgs kā lotoss vai papiruss literatūrā. Sistrums ir reliģiozs instruments – dievietes Izis atribūts. Bieži vien šo instrumentu attēloja rokās dievietēm, kas bijušas dziedātajas vai dejotājas.…