SFA rašanās pamats. Starptautisko valūtas attiecību vēsturiskā attīstība

SFA rašanās pamats. Starptautisko valūtas attiecību vēsturiskā attīstība. Bimetālisms. Monometālisms. Zelta standarts un zelta paritāte. 1. Kas ir starptautiskā ekonomikā, kādas ir starptautiskā tirgus specifiskās iezīmes? Starptautiskā ekonomika - zinātnisks virziens, kas pēta procesus, kuras veidojās nacionālu saimniecību atvērtības nosacījumos rezultātā: starptautiska darba dalīšana un savstarpēja atkarība, sadarbības formas - pasaules tirdzniecība, kapitāla un citu faktoru migrāciju, starptautiskās savstarpējas atkarības sekas. XIX. gadsimtā un XX. gadsimta sākumā valūtas apmaiņa notika, balstoties uz Zelta Standartu. Pirmā Pasaules kara laikā, kā arī apvērsuma periodos tika pārkāpta vienošanās par valūtas apmaiņu pret zeltu. 30-tajos gados, "Lielās depresijas" laikā, tika sagrauta valūtas sistēma, kas bija balstījusies uz zelta standartu. Tāpēc Otrā Pasaules kara beigās vajadzēja izstrādāt jaunu starptautiskā valūtas tirgus regulēšanas mehānismu. 1944. gadā pēc Otrā Pasaules kara uzvarētāju valstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas) ierosinājuma notika Bretonvudsas konference (ASV). Konferencē tika izveidots Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) un Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības banka (SRAB) jeb Pasaules banka (PB). Valstis, kas pievienojās PB, apsolīja balstīt savus valūtas kursus uz fiksētās paritātes pamata. Attīstoties mūsdienu starptautiski ekonomisko attiecību norēķinu sistēmai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par maksājumu valūtām un to konvertējamību. Mūsdienu valūtas attiecību pamatā ir Jamaikas valūtas sistēma. Jaunizveidoto sistēmu raksturoja šādas pazīmes:  zelta demonetizācija;  tiek ieviesti peldošie valūtu kursi, kurus regulē konkrēto valūtu piedāvājuma un pieprasījuma samērs.  valūtas rezervju diversifikācija, to dažādība, daudzveidība.  Starptautisko kredītnaudu lietošana.