Secinājumi:
No iegūtajiem mērījumu rezultātiem iespējams pārliecināties, ka jau slogojot ar nelielām statiskām slodzēm, koksnē rodas paliekošas deformācijas (siju pakāpeniski slogojot un pēc tam atslogojot līdz sākotnējai slodzei, mērinstrumenti uzrāda paliekošas izlieces un pagarinājumus), kas ir par iemeslu tam, ka nav iespējams konstatēt elastības robežu. Eksperimenta rezultāti pierāda arī to, ka koksnes robežstiprība stiepē ir lielāka nekā spiedē – no tenzometru mērījumiem aprēķinātie spiedes spriegumi (sijas augšpusē) ir lielāki nekā stiepes spriegumi (sijas apakšpusē).
Teorētiskie aprēķini atšķirsies jo pamatinformāciju par koksnes īpašībām, raksturlielumiem iegūst no standartparaugu pārbaudes rezultātiem, kuros valsts standarti nosaka izmantojamo koksnes paraugu formu, izmērus, slogošanas ātrumu un citus eksperimenta izpildes nosacījumus. Standartparaugi ir mazi, bez vainām, ar samērā viendabīgu struktūru. Atšķirības rezultātos var liecināt par eksperimentā izmantotās koksnes struktūras neviendabīgumu, vainām, atšķirīgu mitrumu utml.
Koksne ir anizotrops materiāls – tās fizikālās un mehāniskās īpašības ir atkarīgas no šķiedru virziena. Koksnes īpašības atkarīgas no tās uzbūves, gadskārtām, šķiedru anatomiskās uzbūves, blīvuma, koka sugas, tilpummasas, temperatūras un mitruma. Par to liecina bīdes deformāciju atšķirības labajā un kreisajā pusē.
Mitrums ietekmē koksnes stiprību un deformējamību. Pieaugot koksnes mitrumam, samazinās tās stiprība. Rūpīgi žāvētas koksnes stiprība ir apmēram 2...3 reizes lielāka nekā tāda paša ar ūdeni piesātināta materiāla stiprība un par 50...70% lielāka nekā gaissausas koksnes stiprība.
Tāpat kā atšķiras dažādu koku sugu blīvums, tāpat arī atšķiras to elastības modulis, arī bīdes modulis, taču aprēķinos tie netiek ņemti pēc konkrētā gadījuma – pieņem nosacītas to vērtības.
Deformācijas, kas paliek, siju atslogojot līdz sākotnējai slodzei (kreisā izlieču mērītāja un apakšējā tenzometra uzrādītās vērtības), liecina par to, ka notikusi sijas savērpšanās.
…
