Sirds uzbūve
1.Sirds ir muskuļu orgāns mugurkaulniekiem, atbildīgs par asins cirkulāciju organismā. Sirds periodiski saraujas un izplešas. Sirds forma atgādina bumbieri.
2.Grieķiski sirds ir cardia, no kura ir arī atvasināti dažādi termini, kas saistīts ar sirdi, piemēram, kardioloģija.
3.Katrai sirds pusei ir priekškambaris un kambaris. Priekškambari ir mazāki nekā kambari, un tiem ir plānāka siena.
4.Kreisajā priekškambarī ieplūst arteriālās asinis no plaušām, bet labajā priekškambarī venozās asinis no visa ķermeņa. Katra sirdspuksta sākumā abi priekškambari saraujas, grūžot asinis kambaros.
5.Vismazāko darbu veic priekškambari, kuri izgrūž asinis kambaros, tāpēc to sienas ir plānas - 2-3 milimetri.
6.Vislielāko darbu veic sirds kreisais kambaris, tāpēc tā siena ir visbiezākā - 10-15 milimetri. Kreisā kambara sieniņa ir 2,5 reizes biezāka par labo kambari.
7.Kambari ir tās sirds daļas, kurām jāveic vislielākais darbs. Tiem ir biezas, muskuļotas sienas. Asinis no priekškambariem ieplūst kambaros, tad tiek izstumtas ārā no sirds un nonāk asinsrites sistēmā.
8.No labā kambara uz plaušām aizplūst venozās asinis, bet no kreisā kambara uz visu ķermeni – arteriālās asinis.
9.Kreisais kambaris ir lielāks un spēcīgāks nekā labais kambaris, jo arteriālajām asinīm ir jāveic garāks ceļš.…
