11. Miokarda asinsapgādes īpatnības: koronārā plūsma sistolē un diastolē; skābekļa arteriovenozā starpība koronārā gultnē, metabolītu (adenozīna) un adrenerģiskās inervācijas efekti.
Miokarda asinsapgādes īpatnības: koronārā plūsma sistolē un diastolē – koronārā plūsma svārstās līdz ar kambaru sistoles fāzēm. Sasprindzinājuma fāzē – asins plūsma vainagartērijas smalkajos zaros strauji samazinās, jo sirds muskuļa spiediens pārsniedz intravaskulāro spiedienu šajos asinsvados un tos aizspiež. Izgrūšanas fāzē – asins plūsma asinsvados atjaunojas un diastolē sasniedz kulmināciju. Tā kā labā kambara miokarda sasprindzinājums sistoles laikā nav tik liels kā kreisā kambara miokarda sasprindzinājums, tad asins piegāde labajam kambarim nav tik mainīga kā asins piegāde kreisajam kambarim. Koronārā plūsma ir atkarīga no spiediena aortā. Tam pazeminoties asinis pieplūde miokardam samazinās. Uzskata, ka galvenais koronārās asinsrites regulētājfaktors ir ķīmiskās vielas.
Skābekļa arteriovenozā starpība koronārā gultnē – sirds patērē samērā daudz skābekļa – ateriovenozā skābekļa diference ir 10 -15%. Galvenais skābekļa patērētājs ir kreisais kambars. Miokardā ir intensīvs skābekļa patēriņš ( 8 – 10 ml O2/min . 100 g ).Miokardā ir augsta skābekļa ekstrakcija (arterio-venozā starpība sasniedz 13 - 15 ml O2/ 100 ml asiņu; koronārā sīnusa venozās asinīs hemoglobīna piesāte ar O2 ir tikai 20%).
Metabolītu (adenozīna) un adrenerģiskās inervācijas efekti. Darba hiperēmiju (koronārās asinsapgādes atbilstību miokarda skābekļa patēriņam slodzē) nodrošina vazodilatējoši vietējie signāli: adenozīns, ATF, NO. Adenozīns, kas atrodas šūnstarpas šķidrumā izraisa koronāro arteriolu vazodilatāciju, reakcija izplatās pa koronāro asins plūsmu – pa kuru adenozīns tiek aizskalots atpakaļ šūnstarpu šķidrumā. Arteriālo asiņu skābekļa spiedienam un miokarda metabolisma produktiem ir tieša ietekme uz skābekļa spiedienu kardiomiocītos. Adenīna nukleotīdi, kas atrodas intracellulāri miocītos kopā ar signālu par skābekļa spiediena izmaiņām kardiomiocītos veicinās adenozīna veidošanos šūnstarpu šķidrumā. Kardiomiocītu izdalītais adenozīns izraisa arteriolu vazodlatāciju.
Simpātiskās nervu sistēmas aktivācija izraisa – īsu un nelielu vazokonstrikciju (adrenerģiska α1 – recepcija), ko nomaina izteiktu vazodilatāciju, jo miokarda šūnu adrenerģisko β2 receptoru aktivācijai ir pozitīva inotropa ietekme; bez tam miokardā pastiprināti izdalās vazodilatējošie metabolīti
12. Smadzeņu asinsapgādes īpatnības: intensitāte, autostabilizācija, asiņu gāzu sastāva ietekmes.
Smadzeņu asinsapgādes īpatnības: intensitāte, autostabilizācija, asiņu gāzu sastāva ietekmes. - Smadzeņu audiem ir ļoti intensīva asinsapgāde ( ap 35 – 55 ml asiņu / min . 100 g) sakarā ar intensīvu metabolismu (smadzeņu skābekļa patēriņš ir ap 20% no visa organisma skābekļa patēriņa).Smadzenēs ir izteiktas reģionālas asinsapgādes svārstības un atšķirības – atbilstoši reģionālo smadzeņu centru metabolisma svārstībām; galvenie vazodilatējošie metabolīti: ATF, laktāts, NO.Smadzeņu kopējai asins plūsmai raksturīga: –miogēna autostabilizācija – kopējās smadzeņu asinsapgādes neatkarība no arteriālā spiediena svārstībām; –atkarība no asiņu pH, pO2 un pCO2.
13. Skeleta muskuļu asinsapgāde: slodzes un pēcslodzes hiperēmija; vietējo metabolītu loma regulācijā.
Skeleta muskuļu asinsapgāde: slodzes un pēcslodzes hiperēmija – hiperēmija – asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļa. Skeleta muskuļi kopumā, ķermenim atrodoties atslābinātā pozā, saņem ap 20% no sirds minūtes tilpuma (SMT), bet maksimālas intensitātes slodžu laikā – līdz 80% no ievērojami kāpinātā SMT. …
