Skaņu izrunas traucējumi

Etioloģija:
1.1.Organiskie cēloņi:
sakodiena anomālijas [prognatja –augšžoklis ir sašaurināts un izbīdīts uz priekšu, tādēļ apakšējie priekšzobi nesakļaujas ar augšējiem; progēnija – pastāv apakšžokļa sašaurinājums un tā izbīdījums; abos gadījumos veidojas galvenokārt sigmatismi]
mēles defekti [ mēle var būt izteikti liela vai maza, šīs pazīmes visbiežāk novēro bērniem ar fiziskiem un intelekta attīstības traucējumiem;liela mēle izslīd starp zobiem, tās mazkustīguma dēļ veidojas starpzobu [interdentāls], piezobu [adentāls] sigmatismi; gara un šaura mēle ir par cēloni sānu [laterālam] sigmatismam; īsa mēles saite neļauj pacelties mēles galam pie cietajām aukslējām, tādēļ rodas grūtības skaņu „l”un „r” artikulācijā.
aukslēju uzbūves anomālijas – augstas cietās aukslējas traucē priekšējo mēleņu, it īpaši skaņas „r”izrunu, jo mēles galam grūti rast kontaktu ar aukslēju augšējo velvi. Zemas aukslējas kavē mutes dobumam veikt rezonatora funkcijas; aukslēju – mīksto, cieto šķeltņu gadījumos, rodas nazāla skaņu izruna.
zobu defekti [zobi ar lielām spraugām, jāskatās pēc piena zobiem, kad aug jaunie, tad šļupstēšana]
lūpu defekti. Lūpas var būt izteikti biezas, plānas, augšlūpa maza, saīsināta, bet apakšlūpa – liela, atkārusies. Lūpu šķeltnes neļauj tām pilnībā slēgties. Visos gadījumos traucēta lūpeņu – gan bilibiālo, gan labiodentālo izruna.…