Krišjāņa Barona "Latvju dainas" ir līdz šim nepārspēts latviešu tautasdziesmu tradīcijas tekstuāls dokuments, kas līdz mūsdienām glabājas gan oriģinālkartotēkā, gan publicētā grāmatā, kuras 6 sējumi (8 grāmatas) ietver 217 996 dziesmas. Dainu skapis – kartotēka, kurā Barons uzkrāja viņa rīcībā nonākušo – turpat vai visu līdz 19. gadsimta beigām savākto – dziesmu tekstus, atzīts par pasaules mēroga unikālu dokumentāro mantojumu un 2001. gadā iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. Skapja atvilktnēs tika radīts arī topošā izdevuma sakārtojums pa nodaļām – tautasdziesmu iedalījuma paraugs, par kuru labāks latviešu folkloristikā nav atrasts. Kārtodams dziesmas pēc tā, kādos gadījumos tauta tās dzied, Barons "Latvju dainu" pirmos trīs sējumus (piecas grāmatas) atvēlējis cilvēka mūža posmiem (bērna gaidīšana, dzemdības, audzināšana, jaunības laiks, precības, precēto sadzīve, vecums, nāve) un atbilstīgiem pārejas rituāliem, no kuriem galvenie – kristības, kāzas un bēres. Mazāk apjomīgi cikli ietilpināti ceturtajā un piektajā sējumā: darba dziesmas, sabiedrības un šķiru attiecību dziesmas, kara dziesmas, gadskārtu svētku dziesmas, mītiskās dziesmas. Bet nerātnās dziesmas atstātas savrup – ierobežoti pieejamā sestajā sējumā. "Latvju dainas" divreiz publicētas atkārtoti; to teksti izmantoti vairākos citos tautasdziesmu izdevumos, ir tapusi arī digitālā versija (dainuskapis.lv), kurā pieejami gan Dainu skapja oriģināllapiņu attēli, gan "Latvju dainās" publicētie teksti.…