Smogs ir gaisa piesārņojums, kas raksturīgs rūpnieciski attīstītiem rajoniem. Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un piesārņojuma veida izšķir rūpniecisko un fotoķīmisko smogu.
Rūpnieciskais smogs ir raksturīgs ar veciem rūpniecības centriem un vēsu, mitru klimatu. Šādas pilsētas sauc par pelēkā gaisa pilsētām, jo lielākie gaisa piesārņotāji tajās ir sēra oksīdi un izkliedetās daļiņas, kas reaģē ar ūdenstvaikiem gaisā, veidojot izkliedētas sērkābes daļiņas un pelēcīgu dūmaku, ko sauc par smogu. Enerģijas ražošanai šajās pilsētās parasti izmantoja ogles un naftas produktus, un gaisa kvalitāte šeit īpaši pasliktinās mitras un aukstas ziemas apstākļos, kad mitruma saturs gaisā ir visaugstākais un pieprasījums pēc enerģijas – vislielākais.
Fotoķīmiskais smogs ir primāro un sekundāro gaisu piesārņojošo vielu maisījums, kurš rodas saules gaismas ioedarbībā un ir raksturīgs rūpniecības pilsētām ar siltu, sausu un saulainu klimatu un attīstītu autotransporta tīklu. Galvenie fotoķīmiskā smoga komponenti ir tvana gāze, ogļūdeņraži un slāpekļa oksīdi. Slāpekļa oksīdiem ir nozīmīgākā loma. No rīta, palielinoties transporta plūsmai NO koncentrācija pieaug un tie sāk reaģēt ar gaistopšajām vielām, pārsvarā ogļūdeņražiem, ko gaisā izsviež automobīļi, rūpnīcas, augu valsts, saules gaismas ietekmē veidojot fotoķīmisko smogu, kas satāv no vairāk nekā 100 vielām. Visagresīvākā no tām ir ozons 03, spēcīgs oksidētājs, kas kairina acu un elpošanas ceļu gļotādas, kaitē augu valstij.…
