Sociālā problēma - bērnu nabadzība

Tas ir mājsaimniecību subjektīvais vērtējums, bet nabadzības slieksni raksturo arī minimāli pieņemamie iedzīvotāju ienākumi, kuri atdala nabadzīgus cilvēkus no tiem, kuri nav nabadzīgi.

Nabadzības līmenis savā būtībā ir nepastāvīgs rādītājs, jo pat minimālas tā svārstības var pārvietot mājsaimniecību no nabadzīgo kategorijas uz citu kategoriju, kur šī mājsaimniecība jau neskaitās nabadzīga.
Nabadzības līmenis parasti tiek definēts kā vienai personai nepieciešamais naudas daudzums, lai iegādātos noteiktu preču grozu. Pašreiz ir daudzveidīgi nabadzības sliekšņu veidi.

Relatīvais nabadzības līmenis - nabadzības rādītājs, kas pamatojas uz trūcīgu dzīves līmeni vai zemiem ienākumiem attiecībā pret pārējo iedzīvotāju ienākumiem. Relatīvais nabadzības līmenis ir ierobežota pieeja sociāliem pakalpojumiem, kas noved trūcīgos iedzīvotājus pie sociālās atstumtības un postoši ietekmē gan indivīdu, gan ģimeni.

Latvijā nav oficiāli noteikta nabadzības sliekšņa - naudas līdzekļu apjoma uz vienu pieaugošu iedzīvotāju, kas tiek pieņemts par kritisko minimumu.
Lai raksturotu nabadzību un tās izplatību valstī, nepieciešams kāds atskaites punkts - nabadzības slieksnis. Kā maznozīmīgs nabadzības slieksnis Latvijā ir atzīts ienākumu līmenis, kas ļauj pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanu, kas 2003,gadā bija 15 latu uz ģimenes locekli, bet kopš 2004.gada 1.janvāra ir 18 latu, taču šādu mājsaimniecību un tajā dzīvojošo personu īpatsvars ir niecīgs un nevar kalpot par pamatu nabadzības fenomena izpētei ģimenēs ar bērniem.
…