Subjektīviei faktori:
1. Sabiedrības viedoklis
Viena no visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kuras rašanās ir saistīta ar straujo ekonomisko pārmaiņu radītajām sekām, ir bezpajumtnieki. Viņi ir visur. Reizēm mēs viņus redzam, citreiz mēģinām neievērot, tomēr no viņiem aizbēgt nevar.
Redzot uz ielas pakritušu cilvēku, katrs var reālā situācijā pārliecināties par savu attieksmi pret nelaimē nonākušo. Attieksme ir dažāda. Dažs nolemj, ka uz ielas nav vienīgais, gan jau kāds rīkosies, ņemot vērā, ka vairumā gadījumu gulošais ir alkohola reibumā. Cits novērtē savas nelielās iespējas gulošo pacelt un dabūt pie saprašanas, tādēļ paiet garām, gan atskatoties — varbūt cilvēks tomēr pats būs piecēlies un sirdsapziņa būs mierīga (katrs tomēr jūtas vairāk vai mazāk atbildīgs).
Sabiedrībā valda izteikti negatīvs noskaņojums pret bezpajumtniekiem. Izteikts sabiedrības stereotips par bezpajumtniekiem ir- šie cilvēki ir slinki, jo nevar atrast darbu, netīrīgi, smirdīgi, alkoholiķi. Viedoklis nav pārāk pozitīvs par šiem cilvēkiem, jo katru dienu nākas saskarties ar viņu nevīžības un uzdzīves sekām. Bezpajumtniecība rada apdraudējumu sabiedrībai, līdz ar to nepieciešams maksimāli novērst tās cēloņus, kā arī apstākļus, kas veicina indivīda atsvešināšanos no sabiedrības.
2. Valsts pārvaldes attieksme
Veicināt bezpajumtnieku atgriešanos normālā sabiedrībā, izstrādāt speciālus nosacījumus potenciāliem darba devējiem un veselības aprūpes iestādēm, lai integrācijas procesā būtu ieinteresēti ne tikai nozarē strādājošie, bet vairums sabiedrības locekļu.
…
