Psiholoģijā par grupu sauc ierobežota apjoma cilvēku kopību, kuri apvienojušies uz kādu pazīmju pamata. Viena no šādām pazīmēm var būt grupas locekļu skaits.
Psiholoģijas literatūrā ilgu laiku tiek diskutēts par mazās grupas „apakšējo” un „augšējo” robežu. Veselā saprāta līmenī mazās grupas „apakšējā” robeža ir divu vai trīs cilvēku kopība („diāde” vai „”triāde). Nedaudz lielāka nosliece ir uz „triādes” pusi, jo konflikts starp grupas locekļiem divu cilvēku grupā ir praktiski neatrisināms, un tam ir personisks raksturs. Pēc daudzu pētnieku domām, tikai trešās personas klātbūtne veido jaunu pozīciju – novērotāju, kurš var ietekmēt konflikta atrisināšanu.
Ne mazāk strīdīgs ir arī jautājums par mazās grupas „augšējo” robežu. Pasaules psiholoģijā dominē doma, ka mazās grupas „augšējā” robeža ir 7 ± 2 cilvēki. No otras puses, reālās mazās grupās, piemēram, skolas klasēs, var būt 10, 15, 20 un pat 30 cilvēku.
Tātad mazās grupas „augšējo” robežu nosaka šīs grupas veicamās darbības specifika.
Grupas darbības var iedalīt individuālajās, kopīgi sadalītajās un kopīgajās. Individuālo darbību raksturo iespēja to izpildīt vienam cilvēkam, kopīgo sadalīto – vairāki indivīdi dara vienu un to pašu darbību, bet rezultātu saņem katrs savu, savukārt kopīgajā darbībā visu individuālo darbību summa nosaka kopējo gala rezultātu.…
