Sociālā grupa nozīmē cilvēku kopumu, taču pētnieku vidū ir diskusijas par to, cik lielai jābūt grupai. Vienu no pašām vispārīgākajām grupas definīcijām sniedz Šarona Brēma. Sociālā grupa ir indivīdu kopums, uz kuru var attiecināt vismaz vienu no šiem raksturojumiem:
1)šie indivīdi noteiktā laika periodā atrodas mijiedarbībā;
2)viņiem ir kopēja piederība kādai sociālai kategorijai (dzimumam, tautībai, u.c.)
3)viņiem ir kopējs liktenis, identitāte vai mērķi.
Šāds grupas apzīmējums ietver sevī gan dalījumu grupās pēc sociālajiem kritērijiem, gan pūli jeb masas, gan grupas izpratni šaurākā nozīmē.
Amerikāņu sociologs Roberts Kings Mērtons sociālo grupu definē kā cilvēku kopumu, kura locekļi savstarpēji mijiedarbojas un apzinās savu piederību pie šā kopuma un kurus citi cilvēki atzīst par šā kopuma locekļiem. Katras sociālās grupas locekļiem ir kāda kopīga pazīme (piemēram, profesija, tautība vai pilsonība) un noteikta vieta sabiedrības struktūrā.
Katrs cilvēks vienmēr ir daudzu grupu loceklis. Viņa tuvākā “dzīves telpa” jeb mikrovide ir mazās grupas – ģimene, radinieki, kaimiņi, draugu pulciņš. Mazās grupas kā funkcionāla sastāvdaļa ietilpst lielajās grupās, kas veido katra cilvēka dzīves makrovidi, - dažādās organizācijās, valsts institūcijās, etnosos, sabiedrības slāņos un citos sociālos cilvēku kopumos. Makrovide prezentē sabiedrību un tajā pastāvošo kultūru, spēcīgi ietekmē katras atsevišķas grupas un indivīda dzīvi.…