Sociālās izmaiņas, procesi, attīstība

IEVADS

Līdz šim mēs analizējām sabiedrības funkcionēšanu – socializācijas procesus, sociālo kontroli, kas norisinās sociālajās robežās. Šajā sakarā, dažkārt, runa ir par sistēmas dinamiku. Bet, mēs zinām, ka sabiedrība laiku pa laikam pakļaujas pamatīgām modifikācijām, kuras šodien vairs nav tādas, kādas bija agrāk, bet nākotnē būs savādākas nekā ir tagad. Kad runa ir par sabiedrības dinamikas līmeni, mēs izmantojam tādus jēdzienus, kā sabiedrības darbība vai tās vēsture. Šeit parādās jauna pagaidu perspektīva: runa ir ne jau par ikdienas dzīves nosacīti nelielo ilgumu, bet par vēsturiskā laika „tālo darbību rādiusu”. Šī darba galvenā daļa tiks veltīta sabiedrības mainīgās formas analīzei.


1. SOCIĀLĀS IZMAIŅAS

Pirmā kategorija ir sociālo izmaiņu jēdziens. Ar šo terminu mēs saprotam atšķirības starp sociālās sistēmas stāvokli kādā noteiktā momentā un tās pašas sistēmas stāvokli kādā citā momentā, citā laikā. Šīs sistēmas stāvokļa atšķirības, pirmkārt, var izmainīt sistēmas sastāvu. Sabiedrībā parādās cilvēki, kuri atbraukuši no citām valstīm; politiskajā partijā iestājas jauni locekļi; sociālai kustībai pievienojas tūkstotis jaunu piekritēju; valdībā likvidējas departamenti. Migrācija, jaunu locekļu kopums, mobilizācija, organizāciju reforma – šie ir daži dotā tipa izmaiņu piemēri.
Otrkārt, var izmainīties sistēmas struktūra, attiecības starp četriem elementiem: mijiedarbību, interesēm, normām un idejām. Tā rezultātā var rasties jaunas grupas un mijiedarbība starp tām, jaunas struktūru intereses, jaunas normas un jaunas struktūru idejas, jo cilvēki sāk ticēt jauniem dieviem, jaunām ideoloģijām, iegūst jaunas zināšanas par pasauli, redz paši sevi citā gaismā. Sabiedrība tiek izmainīta, tā nepaliek pie vecām, mūžsenām formām, bet pakļaujas nepārtrauktām pārmaiņām. Principā, šis izmaiņu tips ir pats svarīgākais.
…