Sociālie fakti, teorijas un hipotēžu loma socioloģiskajā pētījumā

Emīls Dirkheims izvirzīja uzskatu, ka socioloģijai ir jāpēta sociālie fakti, kuriem ir savādāks raksturs kā bioloģiskām vai psihiskām parādībām, t.i., fakti ir “ārpusē” esošie objekti, kurus zinātnieks var pētīt kā no paša neatkarīgus.
Šī uzskata kritiķi uzskata, ka sociālie fakti ir atkarīgi no pētnieka interpretējuma.
Pie sociālajiem faktiem var pieskaitīt modi, noziedzību, iemīlēšanos, cilvēku skaitu, dzimumu u.tml.
Mūsdienu socioloģijā par sociāliem faktiem ir pieņemts uzskatīt:
kopīgus, sistematizētus masu uzvedības raksturojumus;
kopīgus, sistematizētus masu apziņas raksturojumus – domas, vērtējumus, ticējumus u.tml.
fenomenoloģiski orientētā socioloģijā par sociālu faktu uzskata atsevišķu gadījumu, notikumu, sociālās mijiedarbības stāvokli, ko interpretē no darbojošā subjekta puses;
vispārīgais cilvēka darbības produktu raksturojums.
Sociālie fakti ir:
abstrakcijas – jo abstrakta dažus notikumus vispārējos vilcienos;
pārsvarā tie ir sociāli – statistiski vispārinājumi.…