Ģimene tradicionāli tiek uzskatīta kā sociāla vienība, kas apliecināta caur laulību, dzimšanu vai adopciju un dzīvo kopā oficiāli sankcionētās attiecībās, ir saistīti ekonomiskā sadarbībā, ir sociāli apliecinātas seksuālās attiecības, reprodukcija un bērnu audzināšana. Pārmaiņas mūsdienu ģimenes dzīvē norāda uz izmaiņām šajā definīcijā, kopš laika, kad daudzas ģimenes neatbilst šiem kritērijiem. Piemēram, daudzi strādājošie vecāki uztic savu bērnu audzināšanu citiem cilvēkiem.
Ģimeni mēs uzskatām par daļu no radniecīgās sistēmas. Radniecības sistēma ir attiecību veids, kas nosaka ģimenes cilvēku attiecības vienam pret otru. Ģimenes attiecības ir atšķirīgas dažādās kultūrās un dažādos laika posmos. Dažās sabiedrībās laulība tiek uzlūkota kā atsevišķu cilvēku kopums, taču citās, kā radošas apvienības starp grupām. Dažādām kultūrām ir dažādi pieņēmumi par laulībām (noteikts vecuma posms, kad precēties, tradīcijas, kas tiek ievērotas ceremoniju laikā). Radniecības sistēmas galvenokārt varētu raksturot: pēc atļautā partneru skaita vienā laikā, pēc tā, kuram ir atļauts ar kuru precēties, pēc varas sadalījuma, pēc dzīves vietas, bagātības.…