1. Digitālā televīzija. Informācija tiek pārveidota datoram saprotamā formā, piedāvājot vairāk televīzijas kanālu, labāku skaņas un attēla kvalitāti un papildus iespējas sevi indivīdam sevi izklaidēt, piemēram, izmantot televizora ekrānu datora ekrāna vietā, izmantot, ietekmēt skatāmās pārraides saturu, pievienojot subtitrus.1
2. Internets. Padarījis ideju un citas netaustāmas vērtības par materiāli vērtīgām. Pavēris jaunas komunikācijas iespējas gan lokālā, gan globālā mērogā, atklājot kanālus, caur kuriem var veikt ikdienas darbības, pētīt sociālo pasauli, esot tiešsaitē (online). Attāluma nozīme kļūst nosacīta.2
Mediju ietekme uz sabiedrību. Stereotipu veidošana un uzturēšana. Frankfurtes Skolas biedri uzskata, ka mediju izplatība, to informācijas izkliedētā un piepūles neesamā forma mazina cilvēku spēju kritiski un patstāvīgi domāt. Jurgena Haberma teorijā apgalvots, ka sabiedrisko domu veido nevis atklātas, racionālas diskusijas, bet gan manipulācija un kontrole, piemēram, reklāma.3 Jeans Baudrillards min piemēru par terorismu, kad cilvēkiem, paļaujoties uz sniegto informāciju medijos, rodas nepareizs priekšstats par situāciju, kas, ja turpinās ilgtermiņā, var veidot stereotipu un uzturēt to, šajā gadījumā, uzskatīt vienas tautas pārstāvjus par bīstamiem. Tam par iemeslu ir tas, ka ziņa nav tikai kāda notikuma apraksts, bet arī ietekmes elements tam, par ko tas ir.4 Stuarta Halla „uztveršanas teorijā” medija ietekme uz personu ir atkarīga no šķiras un kultūras vērtībām, ko indivīds pārstāv, kas ietekmē veidu, kā tas uztver doto informāciju. Interpretācijas modelis koncentrēajs uz to, kāda ir auditorijas reakcija, iesaistoties vai noraidot medija sniegtās informācijas izskaidrošanu.5
…