1.Vardarbība ģimenē. Vardarbība ģimenē ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) puses ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu. Partnera vardarbība pret sievieti ģimenē atbilstoši 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir viena no diskriminācijas pret sievieti formām.
Vardarbība ģimenē lielāko daļu upuru padara bezspēcīgus, vājus, jo varmākas nereti pielieto gan fizisko vardarbību, kā arī emocionālo vardarbību iebiedējot un sakot, lai par to nevienam nesaka jo tad viņas pametīs un sievietes paliks vienas ar bērniem, nespēs tos uzturēt, paliks uz ielas bez mājām utt., tas viņām rada bailes un traucē griezties pēc atbilstošas palīdzības, lai pārtrauktu vardarbības aktus.
Pastāv vairāki veidi, kā definēt vardarbību. Murreja Strausa un kolēģi parādīja vispārēji ģenerālu definīciju, ieskaitot grūstīšanu līdz kaut kā mešanai un laulātā drauga sišanu, knaibļu vai ieroča izmantošanu.
Nopietna vardarbība ir disproporcionāla nabadzīgajiem un ekonomiski neizdevīgā stāvoklī esošiem. Ģimenēs ar zemu izglītību un nodarbošanās iespējām pastāv lielāks vardarbības risks. Sievietes ar lielākiem ekonomiskiem un sociāliem resursiem daudz mazāk ir pakļautas vardarbībai un vairāk pamet šādus vīrus. Vardarbība vairāk pastāv tur, kur cilvēks ir vairāk izolēts no citas pasaules.…