Sociālo pētījumu metodes, trešais kopsavilkums

Pirms sākt intervēšanu, pētītājam jāizstrādā sava pētījuma teorētisks pamatojums, lai izveidotu bāzi, kurai pievienot ar interviju palīdzību iegūto jauno informāciju. Šī bāze tiek veidota ne vien ar literatūras un teorijas palīdzību, bet arī iepazīstoties ar pētāmo vidi, lai labāk izprastu intervēto cilvēku atbildes. Dažādas teorijas (atšķirīgi autori izmantotajai literatūrai, piemēram) izceļ dažādus iegūto atbilžu aspektus, tāpēc teorētiskajam pamatojumam jāaptver visi iespējamie aspekti.
Intervijas var būt pētnieciskas (explorative) un hipotēzi pārbaudošas (hypothesis testing). Pētnieciskās intervijas gadījumā intervētājs ievieš problēmu, pētāmo lauku vai risināmu problēmu kompleksu, no intervējamā atbildēm ir svarīgi gūt jaunu informāciju. Intervijas, kuru mērķis ir pārbaudīt hipotēzi, ir ne tik atvērtas, ar stingrāku struktūru, tās var izmantot, ja nepieciešams salīdzināt dažādas sabiedrības grupas.
Galvenais intervijas mērķis var būt empīrisks – lai iegūtu informāciju – vai teorētisks – lai radītu teoriju ar empīrisku pamatojumu.
Intervijas bieži lieto gadījumu izpētē (case studies) – tiek iegūta informācija par konkrētu personu vai institūciju vai šo vienu gadījumu (case) izmanto kā ilustrāciju vispārējam fenomenam. Tāpat tās var būt palīgmetode (auxiliary method) citām pētījumu metodēm. Kā arī intervijas tiek lietots kā fona materiāls (background material) teorētiskam darbam, lai to ilustrētu ar reālās dzīves piemēriem.
…