Sodu izpildes tiesības. Atbildes uz semināra jautājumiem

1.uzdevums
Kriminālsodu izpildes tiesību pamatprincipi ir definēti Latvijas sodu izpildes kodeksa (LSIK) 4.pantā un tie ir:
likumības princips, kas nosaka, ka soda izpildes procesā tā izpildes institūcijām un amatpersonām, personālam un citiem subjektiem izpildot kriminālsodus ir stingri jāievēro un jāvadās no kriminālsodu izpildes likumdošanā paredzētām normām, normatīvo aktu hierarhija, nepieļaujot nekādas likumdošanā nereglamentētas darbības attiecībā uz sodu izpildi.
humānisma princips, kas nosaka, ka veicot sodu izpildi notiesātajai personai ir jānodrošina tādi soda izciešanas apstākļi, kas nepazemo notiesātā cieņu, nesagādā tam fiziskas ciešanas, kā arī šis princips paredz spīdzināšanas, necilvēcīgu un pazemojošu sodu izpildes apstākļu aizliegumu.
vienlīdzības princips, kas paredz, ka notiesātās personas visas ir vienlīdzīgas likuma priekšā un nav pieļaujama nekāda to diskriminācija atkarībā no tā rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā vai materiālā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem.

Būtiskākie starptautisko tiesību akti, manuprāt, ir
„Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem”, parakstīta 1984. gada 10. decembrī, jo tajā ir ietverts humānisma princips, kas ir viens no galvenajiem kriminālsodu izpildes principiem tā kā šis princips nosaka to, ka, lai arī persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu un tai ir piespriests sods, tas tomēr nenozīmē, ka pret viņu var izturēties necilvēcīgi un pazemojoši. …